Hermanis Albats
23.08.1879 – 09.02.1942
Hermanis Albats (arī Albāts; 1879–1942) – jurists, diplomāts, literāts. Paula Albata tēvs. Strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, kur ieņēmis atbildīgus amatus. Ilggadējs Latvijas Universitātes mācībspēks. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS, kur gājis bojā Vjatkas labošanas darbu nometnē Kirovas apgabalā.
Dzimšanas laiks/vieta
23.08.1879
Jaunzemi
Dzimis Veļķu pagasta Jaunzemos.
Miršanas laiks/vieta
09.02.1942
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
Personiska informācija
Hermanim Albatam bija trīs dēli: Bruno Albats, Huberts Albats un Paulis Albats. Bruno 1944. gadā aizbēga uz Vāciju, vēlāk devās uz ASV. Paulis krita Otrā pasaules kara pirmajās dienās pie Līvbērzes. Huberts nomira Sibīrijā 1942. gadā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1897: pirmās publikācijas latviešu presē.
1900, 1903: almanahā "Jaunā Raža" rakstījis par latviešu literatūru (1900, 4,1903, 6).
1902: referējis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcē.
1903: ar pseidonīmu Helgi parakstījis Emīla Dārziņa komponētos dzejoļus – "Mana laime" un "Mātes gars".
Publicējis rakstus arī izdevumam "Новый энциклопедический словарь". Presē publicējis rakstus un recenzijas ar ps. Hermanis, H. A.
Citātu galerija
PAR HERMANI ALBATU
"Visur es viņu novēroju kā klusu un nopietnu, bet dziļu un nosvērtu viņam uzticētā darba darītāju. Viņš nemeklēja ārējā spožuma un nemeklēja sava pašlabuma. Pirmajā vietā viņam stāvēja neatkarīgas Latvijas zelšana un mūsu tautas labklājība."
Rancāns, J. Manas atmiņas par profesoru Hermani Albatu. Universitas, Nr. 3, 1956, 1. sept., 25. lpp.
Saiknes
Berta Albate - Sieva
Pauls Albats - Dēls
Pseidonīms
H. A., Hermanis, Helgi
Papildu vārdi
Albāts
Izglītība
Maskava
Kā eksterns beidzis Maskavas 10. ģimnāziju.
Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
1898
Vidzemes skolotāju seminārs
Rīga
1904–1910
Maskavas Universitāte
Maskava
Juridiskās fakultātes Ekonomikas un juridisko zinātņu nodaļa.Pēdējos divus studiju gadus pavadījis ārzemēs – Vācijā, Šveicē, Francijā, Dānijā.
1910–1913
Heidelberga
Papildinājies Heidelbergā, gatavojies profesūrai.
1910–1913
Parīze
Papildinājies Parīzē, gatavojies profesūrai.
Darbavieta
Rīga
Skolotājs
1908–1918
Maskava
Laikraksta "Русские ведомости" līdzstrādnieks
1909–1915
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Līdzstrādnieks
1912–1915
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Redakcijas darbinieks, līdzstrādnieks
1915–1916
Maskava
Laikraksta "Русские ведомости"ārlietu nodaļas vadītājs
1915–1917
Maskava
Pirmā pasaules kara laikā bijis Krievijas Zemstes savienības pilnvarotais kara
gūstekņu un bēgļu lietās.
1919
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Ministrijas juriskonsults
1920–1923
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Ministrijas pārvaldnieks
1921–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Starptautisko tiesību docents
1923–1933
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Pilnvarots ministrs un ģenerālsekretārs
1927–06.1940
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Vatikāns
Latvijas sūtnis Vatikānā
Dalība organizācijās
Studenšu korporācija "Varavīksne"
Goda filistrs
Studenšu korporācija "Selga"
Goda filistrs
Dzīvesvieta
1904–1919
Maskava
Ceļojums
1908–1910
Vācija
1908–1910
Šveice
1908–1910
Francija
1908–1910
Dānija
Deportācija
14.06.1941
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
Apglabāts
Verhņekamskas rajons