iBet uBet web content aggregator. Adding the entire web to your favor.
iBet uBet web content aggregator. Adding the entire web to your favor.



Link to original content: https://lv.wikipedia.org/wiki/UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Vācijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā — Vikipēdija Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Vācijas ir iekļautas 41 vietas (38 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Vācija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 23. augustā. 2009. gadā no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta Dzērzdenes Elbas ieleja, sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Āhenes katedrāle Ziemeļreina-Vestfālene
50°46′28″N 6°5′4″E / 50.77444°N 6.08444°E / 50.77444; 6.08444		 1978 Kultūra i, ii, iv, vi Katedrāles būvniecība sākās 790. — 800. gadā un to pasūtīja Svētās Romas imperators Kārlis Lielais kā Palatīna kapellu. Sākotnēji katedrāle tika būvēta astoņstūra veidā ar kupolu. Iedvesmojoties no draudzēm Svētās Romas impērijas austrumu daļā, tā Viduslaikos tika paplašināta.[2] 3
Špeieres katedrāle Reinzeme-Pfalca
49°19′0″N 8°26′35″E / 49.31667°N 8.44306°E / 49.31667; 8.44306		 1981 Kultūra ii Špeieres katedrāle ir bazilika, ar četriem torņiem un diviem kupoliem, ko dibinājis Konrāds II 1030. gadā un 11. gadsimta beigās pārbūvēta. Katedrāle ir viens no svarīgākajiem romānikas stila pieminekļiem no Svētās Romas impērijas perioda. Katedrāle ir bijusi apbedījumu vieta Vācijas imperatoriem gandrīz 300 gadu garumā.[3] 168
Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu Bavārija
49°47′34.01″N 9°56′20″E / 49.7927806°N 9.93889°E / 49.7927806; 9.93889		 1981 Kultūra i, iv Šī lieliskā baroka laika pils — viena no lielākajām un skaistākajām Vācijā ar apkārtējiem brīnišķīgajiem dārziem — ir izveidota saskaņā ar bīskapa Lotāra Frnaca Frīdriha Karla von Šēnborna projektu. Pils uzcelta un iekārtota 18. gadsimtā ar starptautiskām arhitektu, gloznotāju, tēlnieku un būvnieku komandām, Baltazara Neimaņa vadībā.[4] 169
Vīses svētceļojuma baznīca Bavārija
47°40′52.6″N 10°54′0.5″E / 47.681278°N 10.900139°E / 47.681278; 10.900139		 1983 Kultūra i, iii Brīnumainā kārtā saglabājusies skaitā Alpu ielejā, Vīzes baznīca (1745-1754), arhitekta Dominika Cimmermaņa darbs, ir Bavārijas rokoko šedevrs — pārbagāts, krāsains un dzīvespriecīgs.[5] 271

Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē Ziemeļreina-Vestfālene
50°49′39″N 6°54′29″E / 50.82750°N 6.90806°E / 50.82750; 6.90806		 1984 Kultūra ii, iv Ieskaitot idillisko dārza ainavu, Augustusburgas pils (Ķelnes arhibīskapa uztrēšanās vieta) un Falkenlustes pilis medību namiņš ir viens no senākajiem piemēriem rokoko arhitektūrai 18. gadsimtā, Vācijā.[6] 288

Svētās Marijas katedrāle un Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā Lejassaksija
52°9′10.01″N 9°56′38″E / 52.1527806°N 9.94389°E / 52.1527806; 9.94389		 1985 Kultūra i, ii, iii Svētā Mihaela baznīca celta starp 1010. un 1020. gadu ar simetrisku plānu, kas bija raksturīgs Otoniāna romānikas mākslai Senajā Saksijā. Tās interjers, jo īpaši koka griesti un krāsotais apmetums, slavenās bronzas durvis un Bernvarda bronzas kolinna ir — kopā ar Svētās Marijas katedrāles dārgumiem — romānikas baznīcu piemērs Svētajā Romas impērijā.[7] 187
Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā Reinzeme-Pfalca
49°45′0″N 6°37′59″E / 49.75000°N 6.63306°E / 49.75000; 6.63306		 1986 Kultūra i, iii, iv, vi 367
Hanzas pilsēta Lībeka Šlēsviga-Holšteina
53°52′0.01″N 10°41′30.01″E / 53.8666694°N 10.6916694°E / 53.8666694; 10.6916694		 1987 Kultūra iv 272
Romiešu pierobežas nocietinājumi Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene un Reinzeme-Pfalca (vairāk nekā 500 km garumā)
50°29′42″N 7°20′5″E / 50.49500°N 7.33472°E / 50.49500; 7.33472;
(kopā ar Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritāniju)		 1987 (papilšināts 2005. un 2008. gadā); Kultūra ii, iii, iv Adriāna valnis tika uzcelts 122. gadā m.ē., savukārt Antonija valnis tika celts 142. gadā m.ē., lai aizstāvētu Romas impēriju no barbariem. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu Vācijas teritorijā.[8] 430
Potsdamas pils un parki un Berlīne Berlīne, Brandenburga
52°23′59″N 13°1′59″E / 52.39972°N 13.03306°E / 52.39972; 13.03306		 1990 Kultūra i, ii, iv 532
Loršas abatija un Altenminstere Hesene
49°39′13″N 8°34′6″E / 49.65361°N 8.56833°E / 49.65361; 8.56833		 1991 Kultūra iii, iv Loršas abatija, kopā ar monumentālo ieeju, pazīstamu arī kā "Torhall", ir reta arhitektūras palieka no Karolingu ēras šajā teritorijā. Skulptūras un gleznas no šī perioda vēl joprojām ir salabājušās ļoti labā stāvoklī.[9] 515


Rammelsbergas raktuves, Goslaras vecpilsēta un Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma Lejassaksija
51°53′25″N 10°25′8″E / 51.89028°N 10.41889°E / 51.89028; 10.41889
51°54′26″N 10°25′48″E / 51.90722°N 10.43000°E / 51.90722; 10.43000		 1992 Kultūra i, ii, iii, iv 623
Maulbronnas klostera komplekss Bādene-Virtemberga
49°0′2.99″N 8°48′47.02″E / 49.0008306°N 8.8130611°E / 49.0008306; 8.8130611		 1993 Kultūra ii, iv 546
Bambergas pilsēta Bavārija
49°53′30″N 10°53′20″E / 49.89167°N 10.88889°E / 49.89167; 10.88889		 1993 Kultūra ii, iv 624
Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta Saksija-Anhalte
51°47′30″N 11°8′50″E / 51.79167°N 11.14722°E / 51.79167; 11.14722		 1994 Kultūra iv 535
Velklingenes dzelzs rūpnīca Zāra
49°15′2″N 6°50′43″E / 49.25056°N 6.84528°E / 49.25056; 6.84528		 1994 Kultūra ii, iv 687
Mēseles pazemes fosiliju vieta Hesene
49°55′0.01″N 8°45′14″E / 49.9166694°N 8.75389°E / 49.9166694; 8.75389		 1995 Daba viii 720
Ķelnes katedrāle Ziemeļreina-Vestfālene
50°56′28″N 6°57′26″E / 50.94111°N 6.95722°E / 50.94111; 6.95722		 1996 Kultūra i, ii, iv 292
Bauhaus un tā stila ēkas Desavā un Veimārā Saksija-Anhalte
51°50′0″N 12°15′0″E / 51.83333°N 12.25000°E / 51.83333; 12.25000;
Tīringene
50°59′0″N 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E / 50.98333; 11.31667		 1996 Kultūra ii, iv, vi No 191. līdz 1933. gadam, Bauhaus skola, vispirms Veimārā un tad Desavā radīja "revolūciju" arhitektūrā un estētiskajā koncepcijā. Ēku fasādes veidoja vairāki šīs skolas profesori (Valters Gropiuss, Hanss Mejers, Lāslo Moholi-Naģi un Vasilijs Kandinskis) aizsākot Modernisma kustību, kas veidojusi 20. gadsimta arhitektūru.[10] 729

Lutera pieminekļi Eizlēbenē un Vitenbergā Saksija-Anhalte
51°31′36″N 11°33′1″E / 51.52667°N 11.55028°E / 51.52667; 11.55028
51°52′0″N 12°38′42.20″E / 51.86667°N 12.6450556°E / 51.86667; 12.6450556		 1996 Kultūra iv, vi 783
Klasiskā Veimāra Tīringene
50°58′39″N 11°19′43″E / 50.97750°N 11.32861°E / 50.97750; 11.32861		 1998 Kultūra iii, vi 846
Berlīnes Muzeju sala Berlīne
52°31′17″N 13°23′44″E / 52.52139°N 13.39556°E / 52.52139; 13.39556		 1999 Kultūra ii, iv 896
Vartburgas pils Tīringene
50°58′0.4″N 10°18′25.2″E / 50.966778°N 10.307000°E / 50.966778; 10.307000		 1999 Kultūra iii, vi 897
Desavas-Verlicas karalistes dārzs Saksija-Anhalte
51°50′33″N 12°25′14.99″E / 51.84250°N 12.4208306°E / 51.84250; 12.4208306		 2000 Kultūra ii, iv 534
Reihenavas klostersala Bādene-Virtemberga
47°42′0″N 9°4′0″E / 47.70000°N 9.06667°E / 47.70000; 9.06667		 2000 Kultūra iii, iv, vi 974
Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss Ziemeļreina-Vestfālene
51°29′29″N 7°2′46″E / 51.49139°N 7.04611°E / 51.49139; 7.04611		 2001 Kultūra ii, iii 975
Augšvidienes Reinas ieleja Reinzeme-Pfalca, Hesene
50°10′24.96″N 7°41′39.01″E / 50.1736000°N 7.6941694°E / 50.1736000; 7.6941694		 2002 Kultūra ii, iv, v 1066

Štrālzundes un Vismāras vēsturiskie centri Mēklenburga-Priekšpomerānija
54°18′0″N 13°5′0″E / 54.30000°N 13.08333°E / 54.30000; 13.08333
53°54′0″N 11°28′0″E / 53.90000°N 11.46667°E / 53.90000; 11.46667		 2002 Kultūra ii, iv 1067

Pilsētas dome un Rolands Brēmenes tirgus laukumā Brēmene
53°4′33.24″N 8°48′26.32″E / 53.0759000°N 8.8073111°E / 53.0759000; 8.8073111		 2004 Kultūra iii, iv, vi 1087
Mužakovska parks Brandenburga
51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667
(kopā ar Valsts karogs: Polija Poliju)		 2004 Kultūra i, iv Lielākais un slavenākais angļu stila parks Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945. gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844. gadam izveidoja firsts Hermanis fon Piklers-Muskavs. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts Eduards Pecolds. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, Oranžērija un citas.[11] 1127
Regensburgs vecpilsēta ar Stadtamhofu Bavārija
49°1′14″N 12°5′57″E / 49.02056°N 12.09917°E / 49.02056; 12.09917		 2006 Kultūra ii, iii, iv 1155
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā Vācija
54°32′53″N 13°38′43″E / 54.54806°N 13.64528°E / 54.54806; 13.64528
( kopā ar Valsts karogs: Slovākija Slovākiju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)		 2007 Daba ix Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.[12] 1133
Berlīnes modernisma mikrorajoni Berlīne
52°26′54″N 13°26′59.9″E / 52.44833°N 13.449972°E / 52.44833; 13.449972		 2008 Kultūra ii, iv 1239
Vatu jūra Vācija
53°31′43″N 8°33′22″E / 53.52861°N 8.55611°E / 53.52861; 8.55611
(kopā ar Valsts karogs: Nīderlande Nīderlandi un Valsts karogs: Dānija Dāniju)		 2009
(paplašināta 2014)		 Daba viii, ix, x Vatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus Lejassaksijā un Saksijā un lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, pelēko roni un cūkdelfīnu.[13] 1314
Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Karogs: Vācija Vācija
47°53′18″N 9°34′7″E / 47.88833°N 9.56861°E / 47.88833; 9.56861
(kopā ar Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju un Valsts karogs: Šveice Šveici)		 2011 Kultūra iv, v Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt Alpiem. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrājā neolīta un bronzas laikmetā Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu Šveices teritorijā.[14] 1363
Fagus rūpnīca Alfeldē Lejassaksija
51°59′1″N 9°48′40″E / 51.98361°N 9.81111°E / 51.98361; 9.81111		 2011 Kultūra ii, iv 1368
Markgrāfistes operas nams Baireitā Bavārija
49°56′39.74″N 11°34′41.89″E / 49.9443722°N 11.5783028°E / 49.9443722; 11.5783028		 2012 Kultūra i, iv 1379
Vilhelmšēhes kalnu parks Hesene
51°18′57″N 9°23′35″E / 51.31583°N 9.39306°E / 51.31583; 9.39306		 2013 Kultūra iii, iv Braucot gar kalnu teritorijā dominē milzu Herkulesa statuja. Vilhelmšēhe teritorijas izdeve sāka landgrāfs Karls no Hesenes—Kāzeles ap 1689. gadu austrumu—rietumu virzienā, un 19. gadsimtā tika izstrādāts tālāk. Rezervuārus un kanālus ar Herkulesa pieminekļa ar ūdeni piegādā sarežģīta hidropneimatiska ierīču sistēma. Ūdens tiek piegātāds lielajam baroka ūdens teātrim, grotām, strūklakām un 350 metru garajai Grand Cascade. Bez tam, kanālos un ūdensceļos vēja plūsmas rada virkni ūdenskritumu un krāces.[15] 1413
Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija Ziemeļreina-Vestfālene
51°46′40.8″N 9°24′36″E / 51.778000°N 9.41000°E / 51.778000; 9.41000		 2014 Kultūra ii, iii, iv 1447
Špeičerstāte un Kontorhousu distrikts ar Čīlehausu Hamburga
53°32′53.9″N 10°0′10.5″E / 53.548306°N 10.002917°E / 53.548306; 10.002917		 2015 Kultūra iv 1467
Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā Bādene-Virtemberga
48°47′59″N 9°10′39″E / 48.79972°N 9.17750°E / 48.79972; 9.17750
(kopā ar Valsts karogs: Argentīna Argentīnu, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Indija Indiju, Valsts karogs: Japāna Japānū , un Valsts karogs: Šveice Šveici)		 2016 Kultūra i, ii, vi Arhitekta Lekorbizjē darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā Čarndigaras kapitolija kompleksu (Indijā), Rietumu mākslas Nacionālo muzeju (Japānā), Doktora Kuručeta la Platas māju (Argentīnā) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā.[16] 1312

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā (Vācija)
Lutera pieminekļi Eizlēbenē
Lutera pieminekļi Eizlēbenē
Lutera pieminekļi Vitenbergā
Lutera pieminekļi Vitenbergā
Vietas Vācijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Francke Foundations ēkas Saksija-Anhalte
51°29′0″N 11°58′0″E / 51.48333°N 11.96667°E / 51.48333; 11.96667		 1999 Kultūra iii, iv, vi 1368
Naumburgeras katedrāle un Zāles un Unstrutes upju ainava Saksija-Anhalte
51°9′17″N 11°48′14″E / 51.15472°N 11.80389°E / 51.15472; 11.80389		 1999 Kultūra i, iii, iv 1369
Vikingu pieminekļi un vietas / Danevirke un Hedebi Šlēsviga-Holšteina
54°38′26″N 9°35′3″E / 54.64056°N 9.58417°E / 54.64056; 9.58417		 2011 Kultūra iii 5591
Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava Saksija
50°45′50.4″N 13°45′39.6″E / 50.764000°N 13.761000°E / 50.764000; 13.761000
(kopā ar Valsts karogs: Čehija Čehiju)		 2012 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5776
Eiropas lielais Spa Karogs: Vācija Vācija
(kopā ar Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritāniju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju un Valsts karogs: Čehija Čehiju)		 2014 Kultūra ii, iii, iv, vi 5929
Ebreju kapi Altonā Kēnigštrāsē. Sefardu kultūra 17. un 18. gadsimtā starp Eiropu un Karību reģionu Karogs: Vācija Vācija 2015 Kultūra ii, iii, iv, vi 5973
Alpu un priekšalpu pļavu un purvu ainavas Karogs: Vācija Vācija 2015 Kultūra v 5974
ShUM pilsētas Špeiera, Vormsa un Mainca Reinzeme-Pfalca 2015 Kultūra ii, iii, vi 5975
Švērines rezidences ansamblis — romānikas vēstures kultūrainava Mēklenburga-Priekšpomerānija
53°37′27″N 11°25′8″E / 53.62417°N 11.41889°E / 53.62417; 11.41889		 2015 Kultūra iii, iv 5976
Bauhaus un ar to saistītās vietas Veimārā, Desavā un Bernavā Brandenburga un Saksija-Anhalte 2015 Kultūra ii, iv, vi 5980
Darmštates mākslinieku kolonija Matildenhēhē Hesene
49°52′39″N 8°40′7″E / 49.87750°N 8.66861°E / 49.87750; 8.66861		 2015 Kultūra iii, iv 5981
Vecā sinagoga un Mikve Erfurtē — liecības no ikdienas dzīves, reliģijas un pilsētas vēsture starp pārmaiņām un nepārtrauktību Tīringene
50°58′43.06″N 11°1′45.43″E / 50.9786278°N 11.0292861°E / 50.9786278; 11.0292861		 2015 Kultūra iii, iv, vi 5982
Akmens sapnis — Karaļa Ludviga II pilis: Neišvānšteinas, Linderhohas un Herenšimsī pilis Bavārija
47°33′28.15″N 10°44′59.51″E / 47.5578194°N 10.7498639°E / 47.5578194; 10.7498639		 2015 Kultūra i, iii, iv, vi 5983
Hidrobūves un hidroenerģija, dzeramais ūdens un dekoratīvās strūklakas Augsburgā Bavārija
48°22′12″N 10°54′0″E / 48.37000°N 10.90000°E / 48.37000; 10.90000		 2015 Kultūra ii, v 5984
Alas ar vecākā Ledus laikmeta mākslu Bādene-Virtemberga 2015 Kultūra i, iii, iv, v 5985
Lutera piemiņa Saksijā-Anhaltē, Saksijā, Bavārijā un Tīringenē Saksija-Anhalte, Saksija, Bavārija un Tīringene 2015 Kultūra iv, vi 5986
Romas impērijas robeža Bavārija un Reinzeme-Pfalca 2015 Kultūra ii, iii, iv 6002
Hedebi un Danevirke, arheoloģiskā robežainava Šlēsviga-Holšteina 2015 Kultūra iii, iv 6083

Dzēstās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības numurs
Drēzdenes Elbas ieleja Saksija
51°2′24″N 13°49′16″E / 51.04000°N 13.82111°E / 51.04000; 13.82111		 2004–2009 Kultūra ii, iii, iv, v Elba plūst cauri virknei kultūrainavām Saksikas reģionā, tostarp, lauku ciematiem, agrākajiem piļu pamatiem, un vēsturiskajai Drēzdenes vecpilsētai. Vieta no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību.[17] 1156

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Vācija
  2. ↑ Aachen Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  3. ↑ Speyer Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  4. ↑ Würzburg Residence with the Court Gardens and Residence Square, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  5. ↑ Pilgrimage Church of Wies, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  6. ↑ Castles of Augustusburg and Falkenlust at Brühl, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  7. ↑ St Mary's Cathedral and St Michael's Church at Hildesheim, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  8. ↑ Frontiers of the Roman Empire, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  9. ↑ Abbey and Altenmünster of Lorsch, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  10. ↑ Bauhaus and its Sites in Weimar and Dessau, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  11. ↑ «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.
  12. ↑ Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO
  13. ↑ Wadden Sea, UNESCO
  14. ↑ «Prehistoric Pile dwellings around the Alps». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.
  15. ↑ «Bergpark Wilhelmshöhe». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.
  16. ↑ The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement, UNESCO
  17. ↑ Dresden Elbe Valley, UNESCO
Kultūra
Daba
Valstis sadalītas UNESCO Pasaules mantojuma 5 ģeogrāfiskajās zonās: Arābu valstis, Āfrika, Eiropa un Ziemeļamerika un Latīņamerika un Karību reģions.
Arābu valstis
Āfrika
Āzija un
Klusais okeāns
Eiropa un
Ziemeļamerika
Latīņamerika un
Karību reģions
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Vācijā&oldid=4160495"