Sojuz (kosmosa kuģu sērija)
Sojuz (krievu: Союз — 'savienība') ir pilotējamu kosmosa kuģu sērija PSRS un Krievijā. Tas tika izveidots 1960. gados Padomju pilotējamās Mēness programmas ietvaros. Pirmais Sojuz automātiskā režīmā tika palaists 1966. gada 28. novembrī, bet pirmais pilotējamais — 1967. gada 23. aprīlī. Pēc Mēness programmas atcelšanas kosmosa kuģi tika pielāgoti apkalpju nogādāšanai uz orbitālajām stacijām. Divos Sojuz lidojumos gājuši bojā četri kosmonauti. Kosmosa kuģis var nogādāt kosmosā un atpakaļ uz zemi līdz 3 cilvēkiem; to palaiž ar nesējraķetēm Sojuz. Mūsdienās Krievija izmanto modifikāciju Sojuz-TMA apkalpju nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju, un tas kalpo kā glābšanas kapsula.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmosa kuģis Sojuz sastāv no trīs daļām (skaitot no augšas):
- sadzīves nodalījums (orbitālais modulis),
- nolaižamais aparāts,
- dzinēju un iekārtu nodalījums.
Pirmais un trešais nodalījums sadeg Zemes atmosfērā, atgriežoties no orbītas, nolaižamais aparāts ar izpletni nolaižas uz zemes. Nesējraķetes avārijas gadījumā nolaižamais aparāts kopā ar sadzīves nodalījumu tiek atdalīts, un ar cietās degvielas raķešdzinēju tiek aiznests sānis drošākā vietā.
Sadzīves nodalījums (SN)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sadzīves nodalījums (krievu: бытовой отсек — БО) jeb orbitālais modulis atrodas kosmosa kuģa augšdaļā (kā tas izvietots nesējraķetē). Tas kalpo kā papildu telpa kosmonautiem, kad kuģis atrodas orbītā, jo nolaižamajā aparātā ir ierobežota telpa, un ilgstoši bez kustēšanās tajā uzturēties ir apgrūtinoši. Nodalījumā atrodas dzīvības nodrošināšanas sistēmas, kā arī tualete.
Moduļa augšpusē atrodas saslēgšanās mezgls. Jaunākajām versijām turpat ir arī ierīkots iluminators, lai varētu novērot priekšpusi, kas ir svarīgi saslēgšanās operācijās. Moduli no nolaižamā aparāta atdala lūka, kuru noslēdzot, var iegūt hermētisku telpu un vajadzības gadījumā izmantot kā slūžu kameru, kosmosā izejot caur sānu lūku.
Nolaižamais aparāts (NA)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nolaižamais aparāts (krievu: спускаемый аппарат — СА) atrodas kosmosa kuģa vidējā daļā. Tas kalpo kā droša kapsula, kurā atrodas kosmonauti kritisko operāciju (pacelšanās, nolaišanās, saslēgšanās) laikā.
Dzinēju un iekārtu nodalījums (DzIeN)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzinēju un iekārtu nodalījums (krievu: приборно-агрегатный отсек — ПАО) atrodas kosmosa kuģa aizmugurējā jeb apakšējā daļā. Tajā atrodas hermētisks konteiners — iekārtu nodalījums, kurā atrodas termoregulācijas, elektronodrošināšanas, radiosakaru, telemetrijas, orientācijas un vadības sistēmas. Moduļa nehermētiskajā daļā (dzinēju nodalījumā) atrodas galvenais un rezerves dzinējs manevriem orbītā un noiešanai no orbītas. Pārejas nodalījumam piestiprināti arī mazas jaudas orientācijas dzinēji. Moduļa ārpusē atrodas sensori orientācijas sistēmai, kā arī divi saules bateriju paneļi (pirmajās kuģa versijās to vietā bija antenas, bet elektroenerģiju nodrošināja akumulatori).
Saisītie kosmiskie aparāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uz Sojuz bāzes tika izveidots bezpilolta kravas kuģis Progress.
No Krievijā iepirktajām tehnoloģijām Ķīna ir izveidojusi savu kosmosa kuģi Šeņžou, kas ir ļoti līdzīgs Sojuz.
Šis ar kosmonautiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |