Sipunkuli

Sipunkuli
	Golfingia sp.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums	Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums	Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips	Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips	Sipunkuli (Sipuncula)
Iedalījums
	Phascolosomatidea; Sipunculidea;
	Sipunkuli Vikikrātuvē

Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips. Sākotnēji tika uzskatīts, ka sipunkuli ir posmtārpu pēcteči, kas rokoša dzīvesveida dēļ ir zaudējuši ķermeņa segmentāciju. Tomēr vēlākie dati liecina, ka ne pieaugušiem sipunkuliem, ne arī to attīstības gaitā nekādas metamērijas pazīmes netiek konstatētas. Līdzīgi ehiūriem tie ir primāri nesegmentēti celomiski dzīvnieki un ieņem starpstāvokli starp posmtārpiem un moluskiem.

Morfoloģija

Ķermenis plats, nesegmentēts, garumā no 1 līdz 50 cm. Tas dalās rumpī un šaurā snuķveidīgā galā ar muti un īsu taustekļu vainagu, kas spēj ievilkties rumpī. Tā kā sipunkuli ierokas dūņās, to garais, cilpveidīgais zarnu kanāls caur anālo atveri atveras ķermeņa muguras puses augšdaļā aiz mutes. Tas ļauj tiem brīvi izvadīt vidē indīgos vielmaiņas produktus. Sipunkuliem ir labi attīstīts ādas - muskuļu maiss. To ķermenī ir celoms, un atsevišķi celomiski dobumi aizpilda taustekļus, ļaujot pārnest uz ķermeņa dobumu ar taustekļu virsmu apsorbēto skābekli. Elpošanas un asinsrites sistēmu nav. Izvadorgānu sistēmu veido 1—3 metanefrīdiju pāri. Sipunkuliem ir nervu sistēma. Tie ir šķirtdzimuma organismi. Gonādas izteikti parādās tikai vairošanās periodā. Oliņas drostalojas spirālveidīgi. No tām izšķiļas kāpuri — trohofori.

Ekoloģija

Sipunkuli ir sastopami gandrīz visas jūrās, izņemot dažas iekšējās jūras ar vairāk vai mazāk atsāļotu ūdeni (piemēram, Baltijas jūra, Melnā jūra). Tie dzīvo piekrastē, ierokoties gruntī vai patveroties klinšu plaisās, citu tārpu alās, tukšos gliemežvākos u.c. Barojas ar sīkiem organismiem un to paliekām.

Paleontoloģija

Sipunkulu fosilijas, tāpat, kā citiem bezskeleta organismiem, ir retas. Ir izteikts pieņēmums, ka pie tiem attiecināmi paleozoja hiolīti, organismi ar konisku čaulu, kuras atvere tika noslēgta ar vāciņu — operkulumu. Neskatoties uz līdzību ar molusku čaulām, spriežot pēc nospiedumiem, hiolītu zarnu trakts bija cilpveidīgs, līdzīgi mūsdienu sipunkuliem. Dažām mūsdienu sipunkulu sugām vēl joprojām ir nepārkaļķota plāksnīte, t.s. anālais vairogs; iespējams, to senči spēja sekretēt īstas kaļķa čaulas.

Sistemātika

Sipunkulu tips tiek dalīts 2 klasēs, 4 kārtās un 6 dzimtās. Ir zināmas 144 līdz 320 sipunkulu sugas. Atsevišķās klasifikācijās vēl joprojām sipunkuli tiek pieskaitīti posmtārpu tipam.