Sibiu
| Sibiu Sibiu | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
 | ||
| ||
  Sibiu | ||
| Koordinātas: 45°47′00″N 24°08′00″E / 45.78333°N 24.13333°EKoordinātas: 45°47′00″N 24°08′00″E / 45.78333°N 24.13333°E | ||
| Valsts |
 Rumānija | |
| Žudecs | Sibiu | |
| Pirmoreiz minēta | 1191. gadā | |
| Vēsturiskais nosaukums | Cibinium | |
| Administrācija | ||
| • Mērs | Astrid Fodor | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 121 km2 | |
| Augstums | 415 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 134 308 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| Pasta indekss | 55xxxx | |
| Mājaslapa | sibiu.ro | |
 Sibiu Vikikrātuvē | ||
Sibiu (rumāņu: Sibiu), arī Hermannštate (vācu: Hermannstadt), Naģsebena (ungāru: Nagyszeben), ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā. 2007. gadā Sibiu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētas dibināšana tiek datēta ar 1190. gadu, kad tagadējās pilsētas teritorijā apmetās vācu ieceļotāji, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "sakšiem". Visticamāk, ka viņu pilsēta Hermanštate tika uzcelta līdzās agrākai romiešu apdzīvotai vietai, kas agrajos viduslaikos bija pazīstama kā Caedonia un kas tika pamesta līdz ar vācu ierašanos.
14. gadsimtā Hermannštate jau bija svarīgs tirdzniecības centrs. 1376. gadā amatnieki bija iedalīti 19 ģildēs. Hermanštate kļuva par nozīmīgāko no etnisko vāciešu septiņām pilsētām Transilvānijas "Septiņu piļu zemē" (vācu: Siebenbürgen), tajā atradās arī Universitas Saxorum, Transilvānijas vācu asamblejas sēdeklis. Saskaņā ar populāru viedokli Hermanštate 17. gadsimtā bija par vistālāk uz austrumiem esošā Centrāleiropas pilsēta, jo tā bija galējais pasta piegādes punkts Eiropas austrumos.
18. un 19. gadsimtā kļuva sākotnēji par otro, vēlāk par pirmo etnisko rumāņu svarīgāko centru Transilvānijā. Par savu bāzes centru Sibiu pilsētu izvēlējās pirmā rumāņu banka (Banca Albina), kā arī ASTRA (Transilvānijas rumāņu literatūras un tautas kultūras asociācija). Pēc tam, kad 19. gadsimta vidū Hābsburgu impērijā oficiāli tika atzīta pareizticība, Sibiu kļuva par šīs konfesijas centru rumāņu apdzīvotajās teritorijās.
Pēc Pirmā pasaules kara, kad sagruva Austroungārija, Sibiu tika iekļauta Rumānijas teritorijā. Sākot ar 1950. gadiem noritēja plaša etnisko vāciešu emigrācija no Rumānijas. Izceļoja lielākā daļa vāciešu un šobrīd Sibiu ir vairs aptuveni 2000 vāciešu.
Svarīgākie notikumi Sibiu vēsturē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1292 - Tiek atvērta pirmā slimnīca mūsdienu Rumānijas teritorijā.
- 1380 - Pirmā dokumentētā skola mūsdienu Rumānijas teritorijā.
- 1494 - Pirmā aptieka mūsdienu Rumānijas teritorijā.
- 1534 - Pirmā papīra fabrika mūsdienu Rumānijas teritorijā.
- 1544 - Pirmā drukātā grāmata rumāņu valodā tiek iespiesta Sibiu.
- 1671 - Metāna gāze tiek atklāta netālu no Sibiu.
- 1782 - Francs Jozefs Millers atklāj ķīmisko elementu telūru.
- 1788 - Pirmais teātris mūsdienu Rumānijas teritorijā.
- 1797 - Samuels fon Hānemans atver pasaulē pirmo homeopātisko laboratoriju.
- 1817 - Brukentāla muzejs, pirmais muzejs mūsdienu Rumānijas teritorijā, tiek atvērts.
- 1896 - Mūsdienu Rumānijas teritorijā pirmais elektrības pielietojums, kā arī pirmā elektrības līnija Dienvidaustrumeiropā.
- 1904 - Otrā pilsēta Eiropā, kas sāk izmantot elektriskos tramvajus.
- 1928 - Pirmais zoodārzs Rumānijā.
- 1989 - Otrā pilsēta, kas iesaistās Rumānijas revolūcijā.
- 2007 - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2007.
Ģeogrāfija un klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-Rum%C3%A4nien.png)
Sibiu ir kontinentāls klimats ar vidējo temperatūru 8 - 9° C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 652 mm un ir ikgadēji aptuveni 120 dienas zema gaisa temperatūra un sals. Zemākā temperatūra - (-31° C) tika reģistrēta 1929. gada 4. janvārī, bet augstākā (37,5° C) - 1987. gada 25. jūlijā. [1]
Sibiu atrodas tuvu Rumānijas ģeogrāfiskajam centram. Caur pilsētu tek Cibinas upe (Cibin), kas ir pieteka Oltas upei, uz dienvidiem no pilsētas sākas Dienvidkarpati. Pilsēta atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā, jo tās centrālais izvietojums Rumānijā, kā arī reģiona reljefa īpatnības ir ļāvušas pilsētai kļūt par nozīmīgu infrastruktūras mezglu; tā atrodas valsts ziemeļus-dienvidus un rietumus-austrumus savienojošu ceļu krustpunktā. Stratēģiski izdevīgajam novietojumam ir bijušas arī negatīvas sekas, jo Sibiu bieži ir bijusi mērķis karalaiku uzbrukumiem.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2002. gada tautas skaitīšanā iedzīvotāju skaits Sibiu sasniedza 154,892. 14,1% iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem, 4,1% ir vecāki par 75 gadiem. Iedzīvotāju skaits ikgadēji sarūk par vidēji 1,5 procentiem. Vidējais bezdarba līmenis pilsētā ir 5,4%.
| Iedzīvotāju skaits[2] | Nacionālais sastāvs | |||
|---|---|---|---|---|
| Gads | Iedzīvotāji | Rumāņi | Ungāri | Vācieši |
| 1850 | 12.765 | 2.089 | 977 | 8.790 |
| 1880 | 19.446 | 2.810 | 2.065 | 14.327 |
| 1890 | 21.465 | 4.581 | 3.199 | 13.148 |
| 1900 | 29.577 | 7.106 | 5.747 | 16.141 |
| 1910 | 33.489 | 8.824 | 7.252 | 16.832 |
| 1920 | 32.748 | 8.553 | 4.291 | 18.218 |
| 1930 | 49.345 | 19.006 | 6.782 | 22.045 |
| 1941 | 63.765 | 33.829 | 4.262 | 23.574 |
| 1948 | 60.602 | 37.371 | 5.060 | 16.359 |
| 1956 | 90.475 | 60.526 | 4.772 | 24.636 |
| 1966 | 109.515 | 78.548 | 5.124 | 25.387 |
| 1977 | 151.005 | 119.507 | 5.111 | 25.403 |
| 1992 | 169.610 | 158.863 | 4.163 | 5.605 |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Multikonfesionālā Sibiu | |||||||
| Konfesijas | 1910 | 2000 | |||||
| Rumāņu pareizticīgā | 18 % | 91 % | |||||
| Rumāņu grieķu-katoliciskā | 8 % | 1 % | |||||
| Romas katoļu | 20 % | 2 % | |||||
| Protestantisms | 42 % | 1 % | |||||
| Reformētā | 7 % | 1 % | |||||
| Mozus reliģija | 4 % | <1 % | |||||
| Citas | 1 % | 4 % | |||||
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sibiu pilsētā ir vairāk nekā 12,000 studentu, kopā ir 38 fakultātes. Aptuveni 12% iedzīvotāju ir augstākā izglītība. No izglītības iestādēm pieminēšanas vērtas ir Luciāna-Blaga-Universitāte, Evaņģeliski-Teoloģiskā fakultāte, pareizticīgo priesteru seminārs, Brukentāla-licejs un arī Pedagoģijas licejs.
Kultūras un vēstures pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lielais laukums (rumāņu: Piaţa Mare, vācu: Großer Ring) – 2007. gadā restaurētais pilsētas centrālais laukums ar daudziem krāšņiem namiem
- Brukentāla pils (rumāņu: Palatul Brukenthal; vācu: Brukenthal-Palais) - bijusī Transilvānijas gubernatora Zāmuēla fon Brukentāla rezidence (1777-1787) Lielajā laukumā, pašlaik Brukentāla Nacionālais muzejs
- Vecais rātsnams (vācu: Altes Rathaus) - pateiz Sibiu Vēstures muzejs
- Mazais laukums (rumāņu: Piaţă Mică, vācu: Kleiner Ring) - laukums netālu no Lielā laukuma pilsētas vecajā daļā, ko arī ietver senu māju fasādes
- Farmācijas vēstures muzejs (Muzeul de Istorie a Farmaciei) ar homeopātijas istabu Mazajā laukumā
- Evaņģēliski-luteriskā katedrāle (Evangelische Stadtpfarrkirche) gotiskā stilā (14. gadsimta Svētās Marijas baznīca)
- Romas katoļu baznīca (Biserica Romano-Catolică din Piața Mare) Lielajā laukumā (1726-1733)
- Rumāņu ortodoksās baznīcas katedrāle (Catedrala Ortodoxă din Sibiu) celta pēc Konstantinopoles Sofijas katedrāles parauga (1902-1906)
Pilsētas attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Rātes tornis Lielajā laukumā -
Pašreizējais pilsētas domes nams un katoļu baznīca Lielajā laukumā -
Evaņģēliski-luteriskā katedrāle (14.gs.) -
Evaņģēliski-luteriskās katedrāles ērģeles -
Nocietinājumu tornis (Armbrusterturm) -
Nocietinājumu tornis (Zimmermannsturm) -
Nocietinājumu mūri starp Augšpilsētu (Oraşul de sus) un Lejas pilsētu (Oraşul de jos) -
Ēkas Mazajā laukumā -
Skats uz Mazo laukumu no Luterāņu katedrāles torņa -
T.S. "Meļu tilts" Mazajā laukumā -
Rumāņu ortodoksās baznīcas katedrāle -
Brukentāla licejs ar bīskapa Toiča (Teutsch) pieminekli
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «www.sibiu.ro». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 10. jūnijā.
- ↑ «Varga E. Árpád: Statistici etnice şi confesionale pentru Transilvania». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 10. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sibiu.
|