Reimatiska polimialģija
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Reimatiska polimialģija | |
---|---|
Citi nosaukumi | Polymyalgia rheumatica |
Reimatiska polimialģijas sāpes parasti ir novērojamas plecos un gurnos. | |
Specialitāte | Reimatoloģija |
Reimatiska polimialģija ir hroniska, epizodiska lielo artēriju iekaisuma slimība. Parasti rodas cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem. Izpaužas ar sāpēm gurnu un plecu joslās, rīta stīvumu, kas ilgst vismaz 1 stundu.
Aptuveni 15% pacientu ar reimatisku polimialģiju attīstas milzšūnu arterīts, 50% pacientu ar milzšūnu arterītu novēro reimatiskas polimialģijas simptomus.
Epidemioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katru gadu slimību novēro ~50 no 100 000 cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem. Prevalence ir aptuveni 0,5-0,7%. Sievietes slimo 2 reizes biežāk nekā vīrieši. Ļoti reti novērojama personām jaunākām par 50 gadiem. Slimība visbiežāk sākas pēc 75 gadu vecuma.
Cēlonis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reimatiskas polimialģijas cēlonis nav zināms. Viena no teorijām, ka pacientiem ar ģenētisku noslieci vides faktori (piemēram, vīrusi) izraisa monocītu aktivāciju, kas izraisa pastiprinātu citokīnu ražošanu, kas savukārt rada reimatiskai polimialģijai un temporālajam arterītam raksturīgas slimības izpausmes.
Slimības izpausmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slimniekiem var būt nespecifiskas sūdzības par drudzi, svara zudumu, vārgumu. Parasti ir sāpes abu plecu un gūžu joslas muskuļos. Sāpju dēļ traucēts miegs. Rīta stīvums, kas ilgst vismaz 1 stundu. Stīvums muskuļos, ja slimnieks ilgstoši bijis nekustīgs. Muskuļu vājumu vai atrofiju nenovēro.
Izmeklējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai apstiprinātu diagnozi, nepieciešms izslēgt citas saslimšanas, kas var radīt līdzīgus simptomus (sk. diferenciāldiagnoze).
Slimniekiem ar reimatisku polimialģiju ir raksturīgs paaugstināts C reaktīvā olbaltuma līmenis un palielināts eritrocītu grimšanas ātrums. Var būt anēmija, un palielināts trombocītu skaits. Kreatīnkināzes līmenis parasti ir normāls.
Diferenciāldiagnoze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā slimības izpausmes ir relatīvi nespecifiskas, tad diferenciāldiagnoze ir plaša:
- ļaundabīgi audzēji
- reimatoīdais artrīts
- polimiozīts
- miksedēma
- mugurkaula kakla daļas spondiloze
- fibromialģija
- milzšūnu arterīts
- pleca locītavas slimības
- depresija
Ārstēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reimatisku polimialģiju ārstē ar steroīdiem. Ārstēšana ilgst 18 - 24 mēnešus. Prognoze lielākoties ir laba.