Refrižerators

Motorkuģis Salica Frigo

Refrižerators (no latīņu: refrigerō — 'atdzesēt') ir atdzesējošs kravas kuģis, kuru parasti izmanto tādu ātrbojīgu preču pārvadāšanai, kurām nepieciešama temperatūras kontrole. Šīs preces ir, piemēram, augļi, gaļa, zivis, dārzeņi, piena un citi pārtikas produkti.

Atdzesējošo kuģu vēsture

Sākot ar 1869. gadu refrižeratori pārvadāja saldētus liellopu kautķermeņus sāls ledus maisījumā no Indianolas Teksasā uz Ņūorleānu Luiziānā, lai pasniegtu slimnīcās, viesnīcās un restorānos. Sākot ar 1874. gadu šie kuģi sāka pārvadāt saldētu liellopu gaļu no Amerikas uz Londonu un šo pārvadājumu apjoms sasniedza 9 100 t gadā. Ar siltumizolāciju klāto kravas telpu atdzesēja ar ledu, kuru iekrāva kuģim dodoties reisā. Šīs metodes sekmes bija atkarīgas no izolācijas, kravas iekraušanas paņēmieniem, ledus bloku izmēriem, pārvadājamās distances un klimata.

Pirmais mēģinājums pārvadāt uz kuģa sasaldētu gaļu bija ar kuģi Northam, kurš devās no Austrālijas uz Apvienoto Karalisti 1876. gadā. Reisa laikā saldēšanas iekārtas salūza un krava tika pazaudēta. 1877. gadā tvaikoņi Frigorifique un Paraguay veica saldētas aitas gaļas transportēšanu no Argentīnas uz Franciju pierādot refrižeratoru koncepta dzīvotspēju, lai gan ekonomiskā ziņā transportēšana izrādījās neizdevīga. 1879. gadā Strathleven, aprīkots ar kompresora saldējamo mašīnu, sekmīgi veica pārgājienu no Sidnejas uz Apvienoto Karalisti ar 40 tonnām saldētas liellopa un aitas gaļas, kas bija maza daļa no kopējās kuģa kravas.

Dunedin — pirmais buru refrižerators, kurš veica sekmīgu saldētas gaļas piegādi

1881. gadā Jaunzēlandes un Austrālijas zemes kompānijas (New Zealand and Australian Land Company (NZALC) — angļu val.) buru kliperis Dunedin tika aprīkots ar Bell-Coleman kompresora saldējamo mašīnu. Šī ar tvaiku darbināmā saldējamā mašīna saspieda gaisu un pēc tam izpūta to kuģa tilpnē. Izplūstošais gaiss izplešoties kļuva aukstāks un atdzesēja kravu tilpnē. Izlietojot trīs tonnas ogļu dienā, šī, ar tvaiku darbināmā mašīna, varēja atdzesēt tilpni līdz 22 °C zem apkārtējā gaisa temperatūras. Tas ļāva sasaldēt kravu Jaunzēlandes dienvidu mērenajā klimatā un pēc tam uzturēt tās temperatūru zem 0 °C ejot cauri tropiem. Dunedin pati pamanāmākā vizuālā atšķirība, kura to atšķīra no citiem kuģiem, bija saldējamās mašīnas skurstenis starp fokmastu un grotmastu. Skursteņa dēļ kuģi bieži jauca ar tvaikoni, kuri bija palikuši populāri sākot ar 1840. gadiem. 1882. gada februārī Dunedin attauvojās no Portčalmeras (Port Chalmers — angļu val.) Jaunzēlandē ar 4 331 aitas, 598 jēra un 22 cūku kautķermeņiem, un 246 mucām sviesta. Kravā bija arī zaķu, fazānu, tītaru un vistas gaļa, kā arī 2 226 aitu mēles. Kuģis ieradās Londonā pēc 98 dienu burājuma ar vēl sasaldētu kravu. Pēc izmaksu segšanas NZALC kompānija no šī reisa bija guvusi 4 700 Sterliņu mārciņu peļņu.

Drīz pēc Dunedin veiksmīgā reisa sākās plaša saldētās gaļas tirdzniecība no Jaunzēlandes un Austrālijas uz Apvienoto Karalisti. Šajā tirdzniecībā tika nodarbināti pavisam 16 dažādi refrižeratori un refrižeratori — pasažieru kuģi, kurus līdz 1900. gadam uzbūvēja vai pārbūvēja Skotijas un Ziemeļanglijas kuģu būvētavās īpaši minētajam mērķim. Piecu gadu laikā no Jaunzēlandes uz Apvienoto Karalisti tika veiktas 172 saldētas gaļas piegādes. Refrižeratori izraisīja pieaugumu gaļas un piena produktu ražošanā Austrālijā, Jaunzēlandē un Argentīnā. Saldētas gaļas un piena produktu eksports turpināja veidot Jaunzēlandes ekonomikas pamatu. 2012. gadā Jaunzēlandei vairs nebija savu refrižeratoru.

Clan McDougall lādēšana Jaunzēlandes ostā ar saldētu gaļu Anglijai

19. gadsimtā brāļi Nelsoni, kuri bija miesnieki Mītas grāfistē Īrijā, uzsāka plašas dzīvu liellopu piegādes uz Liverpūli Anglijā. Viņi veiksmīgi paplašināja savu liellopu biznesu, kamēr imports no Īrijas kļuva nepietiekošs, lai apmierinātu strauji augošā biznesa vajadzības, un Nelsons izlēma izpētīt iespēju importēt gaļu no Argentīnas. Pirmais refrižerators, kuru Nelsoni nopirka bija Spindrift. Kuģi 1890. gadā pārdēvēja par SS Highland Scot. Šis kuģis, kuru 1889. gadā nopirka uzņēmums James Nelson and Sons, bija 3 060 bruto tonnu liels un aprīkots ar primitīvu saldēšanas iekārtu, kura darbojās pēc aukstā gaisa sistēmas. Kuģis kļuva par vienu no pirmajiem saldētas gaļas un citu ātrbojīgu kravu pārvadātājiem. Nelsoni pārvadāja liellopu kautķermeņus no Argentīnas uz Apvienoto Karalisti. Regulāro un plānoto piegāžu organizēšana kopā ar Nelsonu kuģiem attīstījās līdz Argentīnas—Apvienotās Karalistes refrižeratoru līnijas apkalpojošajam uzņēmumam Nelson Line. Saldēšana ļāva importēt gaļu no ASV, Jaunzēlandes, Argentīnas un Austrālijas.

Visu Nelsonu kuģu nosaukuma pirmais vārds bija Highland. 1910. gadā uzņēmums Nelson Line uzsāka pasažieru pārvadājumus starp Londonu Anglijā un Buenosairesu un 1913. gadā uzņēmums nonāca Royal Mail Steam Packet Company kontrolē. Pēc Royal Mail Group likvidācijas 1932. gadā tika nodibināts uzņēmums Royal Mail Lines Ltd. un Nelson Line iekļāvās jaundibinātajā uzņēmumā.

Hronoloģija

• 1876. gadā franču inženieris Čārlzs Telliers (Charles Tellier — angļu val.) nopirka bijušo uzņēmuma Elder Dempster 690 tonnu kravas kuģi Eboe un aprīkoja to ar paša konstruētu metilētera saldējamo mašīnu. Kuģi pārdēvēja par Le Frigorifique un tas veiksmīgi importēja saldētas gaļas kravu no Argentīnas. Saldējamā mašīna nebija pilnīga un 1877. gadā cits refrižerators Paraguay ar Ferdinanda Karrē (Ferdinand Carré — franču val.) pilnveidotu saldējamo mašīnu uzsāka pārvadājumus no Dienvidamerikas.
• 1879. gadā skoti Henrijs Bells (1848—1931), Džons Bells (1850—1929) un Edinburgas Karaliskās Sabiedrības biedrs (Fellow of the Royal Society of Edinburgh (FRSE) — angļu val.) Džozefs Džeimss Koulmans (Joseph James Coleman — angļu val.) (1838—1888) pabeidza Bell-Coleman saspiesta gaisa mašīnu uz uzņēmuma Anchor Lines kuģa Circassia, kurš sekmīgi atveda saldētas liellopu gaļas kravu no ASV uz Londonu.
• 1880. gadā Strathleven, aprīkots ar Bell-Coleman gaisa mašīnu, veiksmīgi piegādāja liellopa un aitas gaļas, kā arī sviesta mucu kravu, kuģojot no Melburnas Austrālijā uz Londonu. Tas bija deviņu nedēļu reiss apmēram 24 000 km garumā.
• 1881. gadā anglis Alfrēds Sīls Haslams (Alfred Seale Haslam — angļu val.) (1844—1927) aprīkoja līnijkuģi Orient ar Haslama saldēšanas kompresoriem. 1878. gadā viņš nopirka Bell-Coleman saspiesta gaisa mašīnas patentus un galu galā aprīkoja 400 kuģus ar Bell-Coleman mašīnām.
• 1899. gadā atdzesētu augļu imports ar kuģiem ASV sasniedza 90 000 tonnu gadā.
• 1890. gadā pēc Franča Vindhausena (Franz Windhausen — angļu val.) saspiestas CO₂ gāzes saldēšanas sistēmas patentu iegūšanas, uzņēmums J & E Hall iebūvēja pirmo jūras CO₂ saldēšanas sistēmu Nelson Line kuģī Highland Chief.
• 1900. gada pētījumā pasaulē bija 356 refrižeratori: 37% no tiem bija gaisa mašīnas, 37% amonjaka kompresori un 25% CO₂ kompresori.
• 1900. gadā Lielbritānija importēja virs 360 000 tonnu saldētas gaļas: 220 000 tonnu no Argentīnas, 95 000 tonnu no Jaunzēlandes un 45 000 tonnu no Austrālijas. Uzņēmums Elders & Fyffes Ltd., kurš no 1888. gada nodarbojās ar banānu importu Apvienotajā Karalistē ar saviem kuģiem, katru nedēļu nodrošināja atdzesējošu "banānu kuģu" atiešanu no Apvienotās Karalistes uz Centrālameriku. Reiss turp un atpakaļ aizņēma 28 dienas.
• 1901. gadā atdzesējošais banānu kuģis Port Morant pirmais tika aprīkots ar CO₂ mašīnu un kontrolētā temperatūrā veica 23 000 banānu ķekaru piegādi no Jamaikas uz Apvienoto Karalisti.
• 1902. gadā klasifikācijas sabiedrība Loida reģistrs (Lloyd's Register of Shipping — angļu val.) uzskaitīja 460 refrižeratorus.
• 1902. gadā uzņēmums United Fruit Company uzsāka saņemt atdzesējošus banānu kuģus no Apvienotās Karalistes kuģu būvētavām, kuri papildināja uzņēmuma floti. United Fruit Company pārvadāja pasažierus un banānus starp ASV un Centrālamerikas ostām.
• 1910. gadā Apvienotās Karalistes saldētas gaļas imports pārsniedza 760 000 tonnas gadā.
• 1910. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums J & E Hall bija uz kuģiem uzstādījis 1 800 CO₂ saldējamās mašīnas.
• 1913. gadā Apvienotās Karalistes flotē bija 230 refrižeratori ar kopējo kravnesību 440 000 tonnas.
• 1935. gadā saldēto un atdzesēto preču imports Apvienotajā Karalistē sasniedza 1 000 000 tonnu gaļas, 500 000 tonnu sviesta, 130 000 tonnu siera, 430 000 tonnu ābolu un bumbieru, un 20 miljonus banānu ķekaru.

United Fruit Company refrižeratori

United Fruit Company izmantoja dažādu tipu refrižeratorus, bieži kombinētus ar kruīza kuģa pasažieru dzīvojamajām telpām, sākot ar 1889. gadu. Tādēļ, ka to krava pārsvarā bija banāni, kuģi tika iesaukti par "Banānu floti". Tā kā banāni ir salīdzinoši viegli un parasti reisi bija uz Centrālameriku un pēc tam atpakaļ uz dažādām ASV ostām, šos kuģus bieži būvēja kā daudzfunkcionālus kravas kuģus vai kā tādus, kurus mūsdienās pazīst kā kruīza kuģus, lai daļēji segtu to ekspluatācijas izmaksas. Pēc apmēram 1910. gada, šie kombinētie kruīza un kravas kuģi tika dēvēti par "Lielo balto floti" — lai samazinātu uzsilšanu, visus kuģus pārkrāsoja baltā krāsā. Lai izvairītos no ASV kuģniecības noteikumiem un nodokļiem, kuģus reģistrēja apmēram sešās citās valstīs. Lai pārvadātu augļus uz Eiropu, bieži tika izmantoti Eiropas partneri ar pašu kuģiem. United Fruit Company flote ar ap 85 kuģiem bija viena no lielākajām privātajām flotēm pasaulē. Šie kuģi parasti veda līdz 95 kruīza kuģa pasažieriem un komandas locekļiem uz Centrālamerikas ostām un pēc tam atgriezās ASV ar pasažieriem un atdzesētu banānu vai citu kravu.

United Fruit Company nonāca finansiālās grūtībās un 1968. gadā tika pārdota. Pēc īpašnieku maiņas to apvienoja ar jaunā īpašnieka uzņēmumu un pārdēvēja par United Brands. 1980. gadā Chiquita Brands International pārņēma United Brands un uz laiku kļuva par lielāko banānu kuģu īpašnieku pasaulē. Vēlāk kuģus no ASV pārreģistrēja zem ērtajiem karogiem un pēc tam pārdeva pa visam.

1912. un 1913. gadā Īrijā priekš United Fruit Company tika uzbūvēti kombinētie kruīza refrižeratori SS Pastores un SS Calamares. Pirmā pasaules kara laikā ASV Jūras kara flote rekvizēja šos kuģus un pārdēvēja attiecīgi par USS Pastores un USS Calamares. Kuģus izmantoja karavīru, kā arī saldētas un atdzesētas pārtikas piegādēm uz Eiropu un atpakaļ. Pēc kara 1919. gadā kuģus atgrieza atpakaļ United Fruit Company. Kuģus no United Fruit Company rekvizēja vēlreiz 1941. gada 2. jūnijā, lai izmantotu otrajā pasaules karā. Pēc kara 1946. gadā kuģus otro reizi atgrieza United Fruit Company.

Refrižeratori ASV Jūras kara flotē

Pirmais pasaules karš

Pirmajā pasaules karā ASV Jūras kara flote pasūtīja 18 refrižeratorus, lai piegādātu pārtiku karaspēkam Eiropā. Kuģus nolaida ūdenī 1918. un 1919. gadā kara beigās un gandrīz visus sagrieza metāllūžņos 1933. gadā lielās depresijas laikā ekonomisku apsvērumu dēļ. Lielāko daļu no šiem kuģiem uzbūvēja Baltimoras sausajā dokā Baltimorā, Mērilendā, kuģu būvētavā Moore SB Oklendā, Kalifornijā un kuģu būvētavā Standard SB Co. Šūteru salā, Ņujorkā.

Otrais pasaules karš

USS Mizar, bijušais United Fruit Company SS Quirigua

No 1941. līdz 1942. gadam Savienoto Valstu Jūrniecības Komisija (United States Maritime Commission — angļu val.) rekvizēja sešus no 1931. līdz 1933. gadam būvētus United Fruit Company pasažieru refrižeratorus, kuri pirms tam apkalpoja pasažieru un kravas līnijas. Kuģus nosauca par Mizar klases apgādes kuģiem un tie bija: USS Antigua, USS Ariel, USS Merak, USS Mizar, USS Talamanca un USS Tarazed. Lai arī Antigua tika rekvizēts, to tā arī neiekļāva kara flotē.

No United Fruit Company tika rekvizēts arī SS Ulua, kurš kļuva par USS Octans. Tas bija pēdējais no United Fruit Company refrižeratoriem, kuru pārņēma un tas notika 1943. gada aprīļa beigās Sanfrancisko.

Citi refrižeratori, kurus pielāgoja ASV Jūras kara flotes vajadzībām bija dāņu kuģi USS Pontiac, USS Roamer un USS Uranus.

Papildus tam Savienoto Valstu Jūrniecības Komisija kara flotei pasūtīja 41 jaunu refrižeratoru. Refrižeratoru būve saskārās ar grūtībām un to dēļ 1944. gadā tika piegādāti tikai divi kuģi. 26 kuģus piegādāja 1945. gadā un atlikušos no 1946. līdz 1948. gadam.

Tipi

Refrižeratorus var iedalīt trijos tipos:

1. Kuģiem ar borta durvīm korpusā ir ūdensdrošas durvis, kuras ved uz kravas tilpni. Lifti vai rampas kalpo kravas nogādāšanai no piestātnes uz tilpni vai otrādāk ar dakšu iekrāvējiem vai konveijera lentēm. Borta durvju iekšpusē kravu ar palešu pacēlājiem vai cita konveijera lentu sistēmu nogādā uz kravai paredzēto klāju. Šāda uzbūve dara kuģus īpaši piemērotus operācijām nelabvēlīgos laika apstākļos, jo kravas tilpņu augšpuse vienmēr ir noslēgta lietus un saules iedarbībai.
2. Parasto refrižeratoru piekraušanai tiek izmantotas tradicionālas kravas operācijas caur lūkām tilpņu augšpusē ar celtņiem vai kravbomjiem. Nokrišņu laikā šādu kuģu kravas operācijas ir jāpārtrauc un tilpņu lūkas jāaizver, lai neļautu lietusgāzēm appludināt tilpnes. Šis un pirmais kuģu tips ir labi piemēroti kravu uz paletēm un beramu kravu pārvadāšanai.
3. Konteineru refrižeratori ir īpaši projektēti, lai pārvadātu konteinerizētu kravu, kur katram konteineram ir sava individuāla refrižeratoru iekārta. Izmantotie konteineri gandrīz vienmēr ir divdesmit pēdu ekvivalentās vienības (Twenty-foot equivalent unit (TEU) — angļu val.). Tas ir standarta kravas konteineru izmērs, kādus pārkrauj konteineru terminālos un uz konteinerkuģiem. Konteineru refrižeratori atšķiras no parastiem konteinerkuģiem ar uzbūvi, elektrības ģeneratoru jaudu un elektrības sadales aprīkojumu. Uz konteineru refrižeratoriem jābūt iespējai pieslēgt katra konteinera dzesēšanas sistēmu elektrosadales tīklam. Tā kā konteinerus ir vienkārši iekraut un izkraut, daudzus jaunus konteinerkuģus būvē vai pārbūvē refrižeratorkonteineru pārvadāšanai.

Saldētas cūkgaļas izkraušana no Clan Line kuģa Clan MacDougall 20. gadsimta vidū

Refrižeratorus ar atdzesējamām vai saldējamām kravas tilpnēm pārsvarā izmantoja banānu un saldētas gaļas pārvadāšanai. Lielāko daļu no šiem kuģiem ir daļēji aizstājuši refrižeratorkonteineri, kuru aizmugures sienai piestiprināta refrižeratoru iekārta. Atrodoties uz kuģa, šos konteinerus jāpieslēdz elektrības kontaktligzdai (parasti 440 V maiņstrāvai), kura savieno tos ar kuģa dīzeļģeneratoriem. Konteineru refrižeratori nav ierobežoti pārvadājamo refrižeratorkonteineru skaita ziņā atšķirībā no citiem konteinerkuģiem, kuriem var būt ierobežots skaits pieslēgvietu vai nepietiekoša dīzeļģeneratoru jauda. Katrs refrižeratorkonteiners parasti ir aprīkots ar individuālu elektroinstalāciju un paketslēdzi, kurš ļauj konteineru pieslēgt un atslēgt kuģa tīklam pēc vajadzības. Principā, katra individuālā vienība var tikt remontēta kuģim esot reisā.

Dažu kuģniecību pamata ienākumu avotu veido atdzesētā vai saldētā krava. Uz daudzfunkcionālajiem kuģiem refrižeratorkonteinerus pārsvarā pārvadā virs klāja, jo to pienācīga darbība ir jāuzrauga. Tāpat, kāda no refrižeratoru iekārtas pamata sastāvdaļām (tādām kā kompresors) var iziet no ierindas un tā ir jānomaina. Ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai refrižeratorkonteineru ātri atslēgt no strāvas padeves. Uz moderniem konteinerkuģiem refrižeratorkonteinerus iekrauj gar vertikālajām ligzdu vadulēm un tiem blakus ir pārbaudes celiņi, kas ļauj refrižeratorkonteinerus pārvadāt gan tilpnēs, gan uz klāja. Daži konteineru refrižeratori ir projektēti ar iebūvētu ūdens dzesēšanas sistēmu tilpnēm, ja refrižeratorkonteineri tiek pārvadāti zem klāja. Tas neaizvieto refrižeratoru iekārtu, bet nodrošina ārējo mezglu atdzesēšanu. Konteineri, kuri ir novietoti uz atklātajiem, augšējiem klājiem, tiek dzesēti ar gaisu, bet tie, kuri novietoti zem klāja, tiek dzesēti ar ūdeni. Ūdens dzesēšanas sistēma ļauj iekraut lielu daudzumu refrižeratorkonteineru zem klāja, jo tā izkliedē lielo siltuma daudzumu, kuru ģenerē konteineri. Šī sistēma izmanto saldūdeni no kuģa saldūdens krājumiem. Saldūdens caur siltummaini nodod siltumu tālāk jūras ūdenim.

Konteineru refrižerators Dole Honduras izkraujot banānu kravu Sandjego

Pastāv refrižeratoru iekārtas ar diviem kompresoriem ļoti precīzai darbībai un ļoti zemas temperatūras nodrošināšanai. Šādas iekārtas izmanto pārvadājot konteinerus ar asinīm uz kara zonām. Tādas kravas kā garneles, kaviārs un asinis tiek uzskatītas par dārgākajām saldētajām vai atdzesētajām kravām. Banāni, augļi un gaļa vēsturiski ir bijušas galvenās refrižeratoru kravas.

Flotes raksturojums

2010. gadā pasaulē bija reģistrēti 38 000 tirdzniecības kuģu no kuriem 920 bija projektēti kā refrižeratori. Tā kā neatkarīgos refrižeratorkonteinerus pārvadā arī ar parastiem konteinerkuģiem, pasaulē ir daudz vairāk kuģu nekā tikai refrižeratori, kuri pārvadā atdzesētu vai saldētu kravu. 2010. gadā valstis, kuru reģistros bija lielākais refrižeratoru skaits, ir pasaules divas izteiktākās ērtā karoga valstis: Panama ar 212 un Libērija ar 109 kuģiem.

Ārējās saites

• Refrižeratorkonteiners (angliski)
• RO — RO refrižerators (angliski)