Purva bruņurupucis
| Purva bruņurupucis Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Bruņurupuči (Testudines) |
| Dzimta | Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) |
| Ģints | Purva bruņurupuči (Emys) |
| Suga | Purva bruņurupucis (Emys orbicularis) |
| Izplatība | |
 | |
 Purva bruņurupucis Vikikrātuvē | |
Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos. Tā ir vistālāk uz ziemeļiem izplatītā bruņurupuču suga pasaulē. Agrāk tā izplatības areāls bijis daudz plašāks un purva bruņurupucis ir dzīvojis pat Zviedrijas ziemeļos. Latvija atrodas purva bruņurupuča mūsdienu izplatības areāla galējos ziemeļos.[1]
Vēsturiski purva bruņurupuči tikuši turēti arī kā mājas mīluļi, tomēr mūsdienās to turēšana mājas apstākļos ir nelikumīga. Purva bruņurupucis Latvijā ir tik ļoti rets dzīvnieks, ka jebkuram paziņojumam par dabā atrastu purvu bruņurupuci ir būtiska nozīme bruņurupuču saglabāšanā.[1]
Latvijas Dabas muzejs Eiropas purva bruņurupuci ir izraudzījies par 2013. gada dzīvnieku Latvijā.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Purva bruņurupucis ir rets un aizsargājams Latvijas un Eiropas rāpulis un tas ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 0. kategorijā kā izmirusi suga,[3][4] tomēr laiku pa laikam izdodas konstatēt atsevišķus sugas eksemplārus. Par bruņurupuču statusu Latvijā ir visai pretrunīga informācija, tomēr pēdējos gados tiek uzskatīts, ka neliela šīs sugas populācija pie mums ir saglabājusies.[1][5] 2008. gadā Vides ministrija apstiprināja Eiropas purva bruņurupuča sugas aizsardzības plānu Latvijā.
Senākie rakstiskie dati par purva bruņurupučiem Latvijā ir saglabājušies no 1820. gada. Mūsdienās Latvijā visbiežāk atrod pieaugušus īpatņus, jaunie bruņurupuči vai to mazuļi tiek novēroti ļoti reti.[5] Daļa biologu pauž viedokli, ka Latvijā sastopamie purva bruņurupuči ir allohtoni indivīdi — ievesti Latvijā un izlaisti savvaļā. Tomēr mazuļu novērošana ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka Latvijā eksistē purva bruņurupuču populācija, iespējams, tās ir nelielas, lokālas grupas.[1]
Izdzīvošanai nelabvēlīgi faktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenie faktori, kas negatīvi ietekmē purva bruņurupuču populāciju Latvijā, ir dažādie dabas faktori, piemēram, relatīvi aukstais klimats, īpaši īsā un vēsā vasara, agrs rudens, kas bieži vien neļauj bruņurupucēniem izšķilties no olām. Arī Latvijas ziema ar gaisa minimālajām temperatūrām –25°С līdz –30°С neļauj jaundzimušiem bruņurupučiem augsnē pārziemot. Tādēļ purva bruņurupuču vairošanās Latvijā ir veiksmīga tikai siltos gados ar ilgu un karstu vasaru, kad jaunie bruņurupucēni, lai ziemotu, paspēj nokļūt līdz ūdenstilpei.[1]
Otrs negatīvs dabas faktors ir dabiskie plēsēji, kas medī mazos bruņurupucēnus un izrok olas.[5] Tie ir meža cūkas, lapsas, vilki, āpši, caunas, seski, ūdri, kaijas, baltie un melnie stārķi, zivju gārņi, līdakas, sami un citi dzīvnieki.[1] Purva bruņurupučus apdraud arī parazīti (dēles un asins parazīti) un slimības, tikpat nelabvēlīgas sekas atstāj biotopu aizaugšana ar krūmājiem un to degradācija.[1]
Arī cilvēku saimnieciskā darbība negatīvi ietekmē purva bruņurupuču izdzīvošanu. Tie ir celtniecības, meliorācijas un meža darbi, dīķu nosusināšanas un rekonstrukcijas, transporta plūsma uz ceļiem, zveja, makšķerēšana un aktīvā atpūta pie ūdenstilpēm.[1]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Purva bruņurupucim muguras bruņas — karapakss ir olīvbrūns, brūngani pelēkas vai melns, ar dzelteniem punktiņiem vai svītriņām, vēdera bruņas — plastrons ir gaiši brūns. Karapakss ar plastronu savienots ar elastīgu skrimšļa saiti. Astes, kāju un kakla pelēkā āda rotāta ar dzelteniem plankumiņiem. Gan priekškājām, gan pakaļkājām starp pirkstiem ir peldplēves. Aste diezgan gara: tēviņiem tā ir līdz ⅔ karapaksa garuma, mātītēm gandrīz ½.[5]
Purva bruņurupucis ir vidēji liels bruņurupucis. Tā kopējais ķermeņa garums ar asti lielākajiem īpatņiem Latvijā var sasniegt 32 cm, bet parasti tas ir daudz mazāks.[5] Kopumā bruņurupuča lielumu ietekmē dažādi dabas faktori — temperatūra un siltās sezonas ilgums. Dažādos ģeogrāfiskos reģionos tā augums un vairoties spēja var būt atšķirīga.[6] Purva bruņurupučiem līdzīgi kā citiem bruņurupučiem tēviņi ir mazāki nekā mātītes. Arī plastrons tēviņiem ir mazāks, līdz ar to tie ir kustīgāki par mātītēm.[6]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Purva bruņurupuči dzīvo mitrājos, purvos, dīķos, ezeros, arī mierīgu upju līčos ar mālainu grunti un lēzeniem krastiem. Purva bruņurupucis apmetas ūdenstilpēs, kuru krastos ir atsegtas, atklātas vietas. Tam patīk saulainās dienās izkāpt no ūdens un "sauļoties". Purva bruņurupucis labi peld un nirst, zem ūdens tas var atrasties 10—15 minūtes. Tas ir aktīvs galvenokārt rīta un vakara stundās.[7] Purva bruņurupuci uzskata par daļēji ūdenī dzīvojošu sugu, to samērā bieži var novērot līdz 1000 metriem no ūdenstilpes krastiem, retos gadījumos līdz 4000 metriem.[8]
Atrodoties krastā, briesmu gadījumā glābiņu tas meklē ūdenī. Purva bruņurupucis ziemo ūdenstilpju dibena dūņās. Ziemošana Latvijā sākas oktobrī un beidzas aprīlī.[5]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Purva bruņurupucis barojas ar dažādiem nelieliem ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekiem, piemēram, kukaiņu (galvenokārt spāru) kāpuriem, mitrenēm, kā arī nelieliem abiniekiem un zivīm. Reizēm tas ēd arī ūdensaugus.[5][7][8] Augu patēriņš, kļūstot bruņurupucim vecākam un lielākam, pieaug, īpaši ārpus vairošanās sezonas.[8]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Purva bruņurupuču mātītei sezonā ir vairāki dējumi (1—3 reizes no maija līdz jūlijam). Smilšainā liedagā mātīte ar pakaļkājām izrok ap 10 cm dziļu bedrīti, kurā iedēj 5—10 iegarenas olas ar kaļķainu čaulu. Tās ir apmēram 28—33 mm garas. Pēc olu izdēšanas mātīte bedrīti aizber. Inkubācijas periods ilgst 2—3 mēneši. Pēc izšķilšanās karapaksa garums ir 22—25 mm. Jaunie bruņurupucēni Latvijā parasti paliek zem zemes līdz nākamajam pavasarim. Dzimumgatavību purva bruņurupucis sasniedz 6—8 gadu vecumā, kad karapaksa garums ir 9—12 cm.[5] Tā mūža garums parasti ir no 40 līdz 60 gadiem, retos gadījumos tas var pārsniegt 100 gadus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Eiropas purva bruņurupucis Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Latgales zoodārzs
- ↑ Par 2013.gada dzīvnieku izraudzīts Eiropas purva bruņurupucis
- ↑ Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns Latvijā. Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
- ↑ Dabas muzejs. Gada dzīvnieks 2013 Eiropas purva bruņrupucis Emys orbicularis
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 «Latvijas Daba: Purva bruņurupucis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. augustā. Skatīts: 2013. gada 20. septembrī.
- ↑ 6,0 6,1 Zuffi, M.A.L.; Celani, A.; Foschi, E.; Tripepi, S. (2007). "Reproductive strategies and body shape in the European pond turtle (Emys orbicularis) from contrasting habitats in Italy". Italian Journal of Zoology 271 (2): 218.
- ↑ 7,0 7,1 «Bruņurupuči». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 21. septembrī.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Ficetola, G.F. & De Bernardi, F. (2006). "Is the European "pond" turtle Emys orbicularis strictly aquatic and carnivorous?". Amphibia-Reptilia 27 (3): 445–447.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Purva bruņurupucis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Eiropas purva bruņurupuča aizsardzības plāns Latvijā[novecojusi saite]
- Dabas Muzejs: Eiropas purva bruņurupucis
- Gabas dati: Eiropas purva bruņurupucis
- Jelgavā atrasts ļoti rets purva bruņurupucis
- Bruņurupuču patversme Rīgas Zooloģiskajā dārzā
- Rīgas ielā apmetīsies purva bruņurupucis Arhivēts 2008. gada 14. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Emys Home Arhivēts 2004. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ARKIve: European pond turtle (Emys orbicularis)
- Reptile Database: Emys orbicularis (LINNAEUS, 1758)