Nobela prēmijas laureāti ekonomikā
Nobela prēmija ekonomikā, oficiāli zināma arī kā Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai (zviedru: Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne), no 1969. gada tiek piešķirta katru gadu. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija pētniekiem ekonomikas jomā.[1] Pirmā prēmija tika pasniegta 1969. gadā norvēģim Ragnāram Frišam un nīderlandietim Janam Tinbergenam.[2] Katrs laureāts saņem medaļu, diplomu un naudas balvu, kas katru gadu mainās.[3] 1969. gadā Ragnārs Frišs un Jans Tinbergens kopā saņēma 375 000 SEK (kas pēc vērtības līdzinās 2 871 041 SEK 2007. gada decembrī). Nobela prēmija ekonomikā tiek pasniegta Stokholmā ikgadēja ceremonijā, kas notiek 10. decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā).[4] Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt ekonomikā.
Daži fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alfrēds Nobels nebija paredzējis piešķirt Nobela prēmiju ekonomikā. To 1969. gadā dibināja un sāka finansēt Zviedrijas valsts banka, kuru tradicionāli vada konservatīvi ekonomisti, tāpēc vairākkārt prēmijas laureātu izvēle ir kritizēta par tīšu neoliberālisma veicināšanu.[5]
- Līdz 2007. gadam 9 prēmijas ir pasniegtas makroekonomikas jomā, vairāk nekā jebkurā citā ekonomikas jomā.[6]
- Visvairāk Nobela prēmijas laureātu ekonomikā ir no Čikāgas Universitātes — kopumā 32 laureāti (līdz 2019. gadam).[7]
- Nobela prēmiju ekonomikā saņēmušas tikai 2 sievietes: Elinora Ostroma (2009) un Estere Diflo (2019).[8]
- Jaunākā laureāte, kas saņēmusi Nobela prēmiju ekonomikā, ir Estere Diflo (2019), kurai apbalvošanas brīdī bija 46 gadi.
- Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, ir Leonīds Hurvičs (2007), kuram apbalvošanas brīdī bija 90 gadi.
- Līdz 2024. gadam 55 prēmijas pasniegšanas ceremonijās prēmija pasniegta 96 personām.[8]
Laureāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1969—1970
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1969 | Ragnārs Frišs (1895—1973) |
Norvēģija | "Par dinamisko modeļu izstrādi un pielietošanu ekonomisko procesu analīzē".[2] | |
Jans Tinbergens (1903—1994) |
Nīderlande | |||
1970 | Pols Semjuelsons (1915—2009) |
ASV | "par zinātnisko darbu, kurā viņš attīstīja statisko un dinamisko ekonomikas teoriju, un deva ieguldījumu analīzes iespēju paaugstināšanā ekonomikas zinātnē".[9] |
1971—1980
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1971 | Saimons Kuznecs (1901—1985) |
ASV | "par novatorisko ieguldījumu kopējā līdzsvara teorijā un labklājības teorijā".[10] | |
1972 | Džons Ričards Hikss (1904—1989) |
Apvienotā Karaliste | "par novatorisko ieguldījumu kopējā līdzsvara teorijā un labklājības teorijā".[11] | |
Kenets Erovs (1921–2017) |
ASV | |||
1973 | Vasilijs Leontjevs (1906—1999) |
PSRS | "par metodes "input-output" attīstīšanu un tās pielietošanu svarīgās ekonomiskās problēmās".[12] | |
1974 | Gunnars Mīrdāls (1898—1987) |
Zviedrija | "par pamatlicēju darbiem naudas un ekonomikas svārstību teorijā un padziļinātu savstarpējo ekonomisko, sociālo un institucionālo parādību atkarību analīzi".[13] | |
Frīdrihs Hajeks (1899—1992) |
Apvienotā Karaliste / Austrija | |||
1975 | Leonīds Kantorovičs (1912—1986) |
PSRS | "par ieguldījumu optimālās resursu sadales teorijā".[14] | |
Tjallings Kupmans (1910—1985) |
ASV / Nīderlande | |||
1976 | Miltons Frīdmans (1912—2006) |
ASV | "par sasniegumiem patēriņa analīzes jomā, naudas apgrozījuma vēsturē un naudas teorijas attīstībā, kā arī par praktisku sarežģītības ekonomikas stabilizācijas politikas demonstrāciju".[15] | |
1977 | Bertils Olins (1899—1979) |
Zviedrija | "par pamatlicēja ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības teorijā un starptautisko kapitāla kustību".[16] | |
Džeimss Mīds (1907—1995) |
Apvienotā Karaliste | |||
1978 | Herberts Saimons (1916—2001) |
ASV | "par novatoriskiem lēmumu pieņemšanas procesa ekonomisko organizāciju rāmjos pētījumiem".[17] | |
1979 | Teodors Šulcs (1902—1998) |
ASV | "Par novatoriskiem ekonomiskās attīstības pētījumiem, īpaši apsverot jaunattīstības valstu problēmu".[18] | |
Artūrs Luīss (1915—1991) |
Apvienotā Karaliste | |||
1980 | Lourenss Kleins (1920—2013) |
ASV | "par ekonomisko modeļu izveidi un to pielietošanu, lai analizētu ekonomikas svārstības un ekonomikas politiku".[19] |
1981—1990
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1981 | Džeimss Tobins (1918—2002) |
ASV | "par finanšu tirgus stāvokļa analīzi un to ietekmi un lēmumu pieņemšanas politiku tēriņu jomā, bezdarba stāvokli, ražošanu un cenām".[20] | |
1982 | Džordžs Stiglers (1911—1991) |
ASV | "par novatoriskiem ražošanas struktūru, tirgus funkcionēšanu, valsts regulēšanas iemeslu un rezultātu pētījumiem".[21] | |
1983 | Žerārs Debrē (1921—2004) |
Francija | "par ieguldījumu mūsu kopēja līdzsvara teorijas saprašanā, ka arī priekšnosacījumu, pie kuriem eksistē līdzsvars kādā abstraktā ekonomikā, saprašanā".[22] | |
1984 | Ričards Stouns (1913—2001) |
Apvienotā Karaliste | "par būtisku ieguldījumu ekonomiskās zinātnes attīstībā".[23] | |
1985 | Franko Modiljāni (1918—2003) |
Itālija | "par cilvēku uzvedības attiecībā pret uzkrājumiem analīzi, kam ir ļoti svarīga lietišķā nozīme nacionālo pensijas programmu izveidē".[24] | |
1986 | Džeimss Bjūkenens (1919—2013) |
ASV | "par līgumu un konstitucionālo pamatu politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas teorijas izpēti".[25] | |
1987 | Roberts Solovs (1924—2023) |
ASV | "par ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes teorijā".[26] | |
1988 | Moriss Allē (1911—2010) |
Francija | "par viņa novatorisko ieguldījumu tirgu teorijā un resursu efektīvās izmantošanas teorijā".[27] | |
1989 | Trugve Haavelmo (1911—1999) |
Norvēģija | "par viņa varbūtību teoriju pamatu skaidrojumiem un vienlaicīgu ekonomisku struktūru skaidrojumiem".[28] | |
1990 | Harijs Markovics (dz. 1927) |
ASV | "par ieguldījumu finanšu aktīvu cenas izveides teorijā".[29] | |
Mertons Millers (1923—2000) |
||||
Viljams Forsaits Šarps (dz. 1934) |
1991—2000
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1991 | Ronalds Kouzs (1910—2013) |
Apvienotā Karaliste | "par transakciju tēriņu un īpašumtiesību atklāšanu un to svarīguma ilustrāciju priekš institucionālām struktūrām un ekonomikas funkcionēšanas".[30] | |
1992 | Gērijs Bekers (1930–2014) |
ASV | "par plašu cilvēku uzvedības un reaģēšanas problēmu loku, kurš nenorobežojas tikai ar tirgus uzvedību".[31] | |
1993 | Roberts Fogels (1926—2013) |
ASV | "par jaunu ekonomiskās vēstures izpēti izmantojot ekonomisko teoriju un kvantitātes metodes, lai izskaidrot ekonomiskās un institucionālās izmaiņas".[32] | |
Daglass Norts (1920–2015) |
||||
1994 | Džons Harsaņi (1920—2000) |
ASV | "par līdzsvara analīzi ne-kooperatīvo spēļu teorijā".[33] | |
Džons Nešs (1928-2015) |
||||
Reinhards Zeltens (1930—2016) |
Vācija | |||
1995 | Roberts Lūkass (1937—2023) |
ASV | "par racionālās gaidīšanas hipotēzes attīstību un pielietošanu, makroekonomiskās analīzes transformāciju un ekonomiskās politikas saprašanas padziļināšanu".[34] | |
1996 | Džeimss Mirlīss (1936—2018) |
Apvienotā Karaliste | "par fundamentālo ieguldījumu ekonomiskajā stimulu un asimetriskās informācijas teorijā".[35] | |
Viljams Vikrijs (1914—1996) |
ASV / Kanāda | |||
1997 | Roberts K. Mertons (dz. 1944) |
ASV | "par viņu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanas metodi".[36] | |
Mairons Šoulzs (dz. 1941) |
Kanāda / ASV | |||
1998 | Amartija Sens (dz. 1933) |
Indija | "Par viņa ieguldījumu labklājības ekonomikā".[37] | |
1999 | Roberts Mandells (1932—2021) |
Kanāda | "par monetārās un fiskālās politikas analīzi dažādos apmaiņu kursos un optimālo valūtu zonu analīzi".[38] | |
2000 | Džeimss Hekmens (dz. 1944) |
ASV | "par diskrētas izvēles analīzes teorijas un metožu attīstīšanu".[39] | |
Daniels Makfadens (dz. 1937) |
2001—2010
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
2001 | Džordžs Akerlofs (dz. 1940) |
ASV | "par viņu tirgu analīzi ar asimetrisko informāciju".[40] | |
Maikls Spens (dz. 1943) |
||||
Džozefs Stiglics (dz. 1943) |
||||
2002 | Denjels Kanemans (1934—2024) |
Izraēla / ASV | "par pētījumiem lēmumu pieņemšanas un alternatīvo tirgu mehānismu jomā".[41] | |
Vernons Smits (dz. 1927) |
ASV | |||
2003 | Roberts Ingls (dz. 1942) |
ASV | "par laika rindu analīzes ekonomikā metodes izstrādi, pamatojoties uz matemātisko modeli ar auto regresīvo nosacīto heteroskedastitāti (ARCH)".[42] | |
Klaivs Grendžers (1934—2009) |
Apvienotā Karaliste | "par kointegrācijas metodes izstrādi laika rindu ekonomikā analīzei".[42] | ||
2004 | Finns Kidlands (dz. 1943) |
Norvēģija | "par viņu ieguldījumu laikā faktora iedarbības uz ekonomisko politiku izpētē un par lietišķo ciklu darbinošo spēku izpēti".[43] | |
Edvards Preskots (1940—2022) |
ASV | |||
2005 | Roberts Aumanns (dz. 1930) |
Izraēla / ASV | "par mūsu konflikta un sadarbības būtības saprašanas padziļināšanu caur spēļu teorijas analīzi".[44] | |
Tomass Šelings (1921—2016) |
ASV | |||
2006 | Edmunds Felpss (dz. 1933) |
ASV | "par starplaika apmaiņu makroekonomiskajā politikā analīzi".[45] | |
2007 | Leonīds Hurvičs (1917—2008) |
Polija / ASV | "par optimālo mehānismu teorijas pamatu izveidi".[46] | |
Ēriks Meskins (dz. 1950) |
ASV | |||
Rodžers Maiersons (dz. 1951) |
||||
2008 | Pols Krugmans (dz. 1953) |
ASV | "par tirdzniecības struktūras un ekonomiskās aktivitātes izvietojuma analīzi".[47] | |
2009 | Elinora Ostroma (1933—2012) |
ASV | "par pētījumiem ekonomiskās organizācijas jomā".[48] | |
Olivers Viljamsons (1932—2020) |
||||
2010 | Pīters Daimonds (dz. 1940) |
ASV | "par viņu tirgus domstarpību meklēšanu analīzi".[49] | |
Deils Mortensens (1939—2014) |
||||
Kristofers Pisaridess (dz. 1948) |
Kipra |
2011—2020
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
2011 | Kristofers Simss (dz. 1942) |
ASV | "par ieguldījumu cēloņu un seku empīriskajos pētījumos makroekonomikas teorijā".[50] | |
Tomass Sārdžents (dz. 1943) |
||||
2012 | Elvins Rots (dz. 1951) |
ASV | "par stabilo asignējumu un tirgus plānošanas prakses teorijām".[51] | |
Loids Šeplijs (1923—2016) |
||||
2013 | Jūdžins Fāma (dz. 1939) |
ASV | "par aktīvu cenu empīrisko analīzi"[52] | |
Larss Hansens (dz. 1952) |
||||
Roberts Šillers (dz. 1946) |
||||
2014 | Žans Tirols (dz. 1953) |
Francija | "par tirgus varas analīzi un lielo uzņēmumu regulēšanu".[53] | |
2015 | Anguss Dītons (dz. 1945) |
Apvienotā Karaliste ASV |
"par patēriņa, nabadzības un ekonomiskās labklājības analīzi"[54] | |
2016 | Olivers Hārts (dz. 1948) |
Apvienotā Karaliste ASV |
"par ieguldījumu kontraktu teorijā"[55] | |
Bengts Holmstrems (dz. 1949) |
Somija | |||
2017 | Ričards Tālers (dz. 1945) |
ASV | "par ieguldījumu biheiviorālās ekonomikas jomā".[56] | |
2018 | Viljams Nordhauss (dz. 1941) |
ASV | "par klimata pārmaiņu integrēšanu ilgtermiņa makroekonomiskajā analīzē"[57] | |
Pols Romers (dz. 1955) |
"par tehnoloģisko jauninājumu integrēšanu ilgtermiņa makroekonomiskajā analīzē"[57] | |||
2019 | Abhidžits Banerdžī (dz. 1961) |
Indija ASV |
"par viņu eksperimentālo pieeju globālās nabadzības mazināšanai".[58] | |
Estere Diflo (dz. 1972) |
Francija ASV |
|||
Maikls Krēmers (dz. 1964) |
ASV | |||
2020 | Pols Milgroms (dz. 1948) |
ASV | "par izsoles teorijas uzlabošanu un jaunu izsoļu formātu izstrādāšanu"[59] | |
Roberts Vilsons (dz. 1937) |
ASV |
2021—pašlaik
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
2021 | Deivids Kārds (dz. 1956) |
ASV Kanāda |
"par empīrisko ieguldījumu darba ekonomikā".[60] | |
Džošua Engrists (dz. 1960) |
ASV Izraēla |
"par metodoloģisko ieguldījumu cēloņsakarību analīzē"[60] | ||
Gvido Imbenss (dz. 1963) |
ASV Nīderlande |
|||
2022 | Bens Bernanke (dz. 1953) |
ASV | "par pētījumiem par bankām un finanšu krīzēm".[61] | |
Daglass Daimonds (dz. 1953) |
ASV | |||
Filips Dibvigs (dz. 1955) |
ASV | |||
2023 | Klaudija Goldina (dz. 1946) |
ASV | "par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū".[62] | |
2024 | Darons Adžemoglu (dz. 1967) |
Turcija ASV |
"par pētījumiem par labklājības atšķirībām starp valstīm".[63] | |
Saimons Džonsons (dz. 1963) |
Apvienotā Karaliste ASV |
|||
Džeimss Robinsons (dz. 1955) |
Apvienotā Karaliste ASV |
Laureāti pēc valstīm
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts | Laureātu skaits |
---|---|
ASV | 71 |
Apvienotā Karaliste | 13 |
Francija | 4 |
Kanāda | 4 |
Izraēla | 3 |
Nīderlande | 3 |
Norvēģija | 3 |
Indija | 2 |
PSRS/ Krievija | 2 |
Zviedrija | 2 |
Austrija | 1 |
Itālija | 1 |
Kipra | 1 |
Polija | 1 |
Sentlūsija | 1 |
Somija | 1 |
Turcija | 1 |
Ungārija | 1 |
Vācija | 1 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Nomination and Selection of the Laureates in Economics». Nobel Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-15. Skatīts: 2008-10-15.
- ↑ 2,0 2,1 «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1969». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Nobel Prize». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-15.
- ↑ «The Nobel Prize Award Ceremonies». Nobel Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-22. Skatīts: 2008-10-07.
- ↑ http://www.samuelbrittan.co.uk/text172_p.html Arhivēts 2009. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ «Economics Table». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-15.
- ↑ «Nobel Laureates of UChicago». The University of Chicago. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-08. Skatīts: 2013-10-14.
- ↑ 8,0 8,1 «Facts on the Prize in Economic Sciences». publisher=Nobel Foundation. Skatīts: 2019-12-20.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1970». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1971». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1972». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1973». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1974». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1975». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1976». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1977». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1978». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1979». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1980». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1981». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1982». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1983». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1984». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1985». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1986». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1987». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1988». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1989». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1990». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1991». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1992». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1993». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1994». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1995». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1996». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1997». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1998». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1999». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2000». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2001». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2002». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ 42,0 42,1 «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2003». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2004». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2005». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2006». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2007». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2008». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2009». Nobel Foundation. Skatīts: 2009-10-12.
- ↑ «The Prize in Economic Sciences 2010». Nobel Foundation. Skatīts: 2010-10-11.
- ↑ «The Prize in Economic Sciences 2011». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-10.
- ↑ http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economics/laureates/2012/
- ↑ http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economic-sciences/laureates/2013/
- ↑ Sveriges Riksbank's Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2014, Sveriges Riksbank, October 13, 2014. Atjaunināts: October 13, 2014
- ↑ Sveriges Riksbank's Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2015, Sveriges Riksbank. Atjaunināts: October 14, 2015
- ↑ Sveriges Riksbank's Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2016, Sveriges Riksbank, October 13, 2014. Atjaunināts: December 17, 2016
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2017». Nobel Foundation. Skatīts: 2017-12-23.
- ↑ 57,0 57,1 «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2018». Nobel Foundation. Skatīts: 2019-12-20.
- ↑ «The Prize in Economic Sciences 2019». Nobel Foundation. Skatīts: 2019-12-20.[novecojusi saite]
- ↑ Sveriges Riksbank's Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2020, Sveriges Riksbank. Atjaunināts: December 9, 2020[novecojusi saite]
- ↑ 60,0 60,1 «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2021». Nobel Foundation. Skatīts: 2021-10-31.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2022». Nobel Foundation. Skatīts: 2022-11-03.
- ↑ «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2023». Nobel Foundation. Skatīts: 2022-10-09.
- ↑ The Prize in Economic Sciences 2024: They have helped us understand differences in prosperity between nations The Royal Swedish Academy of Sciences 2024-10-14
|