Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm. Kāpas puse, kura ir pavērsta pret vēju, ir lēzena, parasti ne vairāk kā 15° stāva, bet pretvēja puse, kurai klāt netiek vējš, ir stāva un bieži tā ir stāvāka par 35 °. Kāpas augstums var sasniegt 100 - 150 m, bet garums - pat dažus kilometrus. Visbiežāk kāpas ir jūru, okeānu krastos, tuksnešos. Pūšot stipram vējam no jūras puses, kāpa var pārvietoties dziļāk sauszemē. Pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 20 metrus gadā. Šis process var sagādāt problēmas, jo kāpas aizber ar smiltīm ceļus, laukus, nelielus ciematus, tās var apdraudēt tuvumā esošos mežus. Cīņai ar kāpu pārvietošanos smiltis bieži vien nostiprina. Lielas kāpas Latvijas tuvumā ir Kuršu kāpas, kur Efas kāpas augstums ir 64 m. Eiropā augstākā smilšu kāpa ir Pilā kāpaFrancijā, tā ir 130 m augsta.
