Ibisu dzimta
| Ibisu dzimta Threskiornithidae (Richmond, 1917) | |
|---|---|
 Karaliskais karošknābis (Platalea regia) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Pelikānveidīgie (Pelecaniformes) |
| Dzimta | Ibisu dzimta (Threskiornithidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Ibisu dzimta Vikikrātuvē | |
Ibisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas. Dzimta tradicionāli tiek iedalīta divās apakšdzimtās: ibisu (Threskiornithinae) un karošknābju apakšdzimtā (Plataleinae). Ibisu dzimtas putni sastopami gandrīz visur pasaulē, izņemot Antarktīdu. Parasti šīs dzimtas sugas dzīvo ūdens tuvumā, stāvošu un lēni plūstošu ūdenstilpju krastos, bet reizēm tie sastopami samērā tālu no ūdenstilpēm.[1] Tās var būt gan saldūdens, gan viegli sāļas ūdenstilpes. Lielākā sugu dažādība sastopama tropos.[1]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_background_blurred.jpg)
Latvijā sastopamas divas ibisu dzimtas sugas: brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) un karošknābis (Platalea leucorodia).[2] Abas sugas Latvijā ir retas ieceļotājas.[3][4]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ibisu dzimtas putni ir lieli un vidēji lieli putni, tiem ir raksturīgi gari, plati spārni ar 11 primārajām un 20 sekundārajām lidspalvām. Visas dzimtas sugas ir labi lidotāji, kā arī, neskatoties uz lielo augumu un svaru, labi planētāji. Tomēr lielākā daļa izmirušo sugu (Havaju ibisi (Apteribis) un Jamaikas ibisi (Xenicibis)) bija nelidojoši putni.[5] Ķermenim ir slaida, izstiepta forma, kājas garas un arī kakls samērā garš.
Knābis garš, bet katras apakšdzimtas sugām tas ir atšķirīgs — ibisu apakšdzimtas sugām tas ir izliekts ar smailu galu, bet karošknābjiem saplacināts ar paplatinātu knābja galu, kas atgādina karoti.
Ibisu dzimtas putni ir vidēji lieli vai lieli ūdensputni.[1] Mazākais dzimtā ir Santomes ibiss (Bostrychia bocagei), kura ķermeņa garums ir apmēram 50 cm.[6] Toties lielākais ir milzu ibiss (Thaumatibis gigantea), kura ķermeņa garums ir 102—106 cm, svars 4,2 kg.[7]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visi ibisu dzimtas putni ir aktīvi dienas laikā, lielāko dienas daļu pavadot barojoties ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, ūdens kukaiņiem, vēžveidīgajiem, un nelieliem mugurkaulniekiem, piemēram, kurkuļiem, vardēm un zivīm.[1] Tie barojas, izmantojot savu garo knābi, ar to iztaustot ūdenstilpes dūņas un krasta dubļus. Karošknābji atver savu saplacināto knābi un, to šūpojot seklā ūdenī, cenšas uzķert barības vielas.[1]
Nakts laikā ibisi guļ liela koka zaros ūdenstilpes krastā. Visas sugas ir sabiedriskas un veido barus, lai kopīgi barotos, nakšņotu un pārceļotu.
Ibisi ligzdo kolonijās, bieži jauktās kolonijās ar citiem putniem, piemēram, gārņiem un jūras kraukļiem.[1] Karošknābji arī nelielās grupās vai pa vienam pārim. Ligzda parasti tiek iekārtota kokā, kura zari pārliecas pār ūdens virsmu, vai uz nelielām salām purvainās vietās.[1] Ligzdu parasti būvē mātīte, bet tēviņš pienes būvniecības materiālu.
Dējumā parasti ir 2—5 olas, perē abi vecāki. Kad putnēni izšķīlušies, par tiem rūpējas arī abi vecāki. Mazuļi ligzdā pavada apmēram 2—3 nedēļas, bet vecāki turpina vēl kādu brīdi jaunos ibisus barot.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ibisu dzimta (Threskiornithidae)
- Ibisu apakšdzimta (Threskiornithinae)
- Amerikas ibisi (Eudocimus)
- Āfrikas ibisi (Bostrychia)
- Brūnie ibisi (Plegadis)
- Cekulainie ibisi (Nipponia)
- Dienvidamerikas ibisi (Theristicus)
- Dienvidaustrumāzijas ibisi (Pseudibis)
- †Havaju ibisi (Apteribis)
- Ibisi (Threskiornis)
- †Jamaikas ibisi (Xenicibis)
- Kailsejas ibisi (Phimosus)
- Madagaskaras ibisi (Lophotibis)
- Milzu ibisi (Thaumatibis)
- Plikgalvas ibisi (Geronticus)
- Smailastes ibisi (Cercibis)
- Zaļie ibisi (Mesembrinibis)
- Karošknābju apakšdzimta (Plataleinae)
- Karošknābji (Platalea)
Tā kā abu apakšdzimtu sugas savā starpā var hibridizēties, daļa zinātnieku uzskata, ka iedalījumam apakšdzimtās nav pamatojuma.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «Ibises & Spoonbills, Threskiornithidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 11. februārī.
- ↑ «Latvijas Daba: Ibisu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. martā. Skatīts: 2016. gada 11. februārī.
- ↑ «Ornitofaunistika: Karošknābis Platalea leucorodia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 11. februārī. Arhivēts 2016. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Ornitofaunistika: Brūnais ibiss Plegadis falcinellus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 11. februārī.
- ↑ The bizarre wing of the Jamaican flightless ibis Xenicibis xympithecus: a unique vertebrate adaptation
- ↑ Alive: Dwarf olive ibis (Bostrychia bocagei)
- ↑ «Giant Ibis (Thaumatibis gigantea)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 11. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ibisu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- IBC: Ibises and Spoonbills (Threskiornithidae)
- Threskiornithidae - ibises and spoonbills
|