iBet uBet web content aggregator. Adding the entire web to your favor.
iBet uBet web content aggregator. Adding the entire web to your favor.



Link to original content: https://lv.wikipedia.org/wiki/Hitridiomikotas
Hitridiomikotas — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Hitridiomikotas

Vikipēdijas lapa
Hitridiomikotas
Batrachochytrium dendrobatidis
Batrachochytrium dendrobatidis
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsHitridiomikotas (Chytridiomycota)
Iedalījums
Hitridiomikotas Vikikrātuvē

Hitridiomikotas (latīņu: Chytridiomycota) ir sēņu valsts (Fungi) nodalījums. Apvieno sevī virs 120 ģintīm un ap 1000 sugām. Micēlijs vāji attīstīts. Talloma pamatmasu veido t.s. plazmodijs, no kura izaug rizoīdās hifas. Primitīvākās formas ir vispār bez micēlija, un to ķermeni veģetatīvā stāvoklī veido viena šūna, kas reizēm ir bez stingra šūnapvalka. Šūnapvalks pamatā sastāv no hitīna-glukāna, līdzīgi augstākajām sēnēm.

Nodalījuma pārstāvji ir cieši saistīti ar ūdens vidi[1] (jūras vai saldūdens), kur parazitē uz aļģēm un bezmugurkaulniekiem. Var radīt masveida ūdens organismu bojāeju, abiniekus ieskaitot. Tās var attīstīties mitrās augsnēs un izraisīt augstāko augu slimības: kāpostu melno kātu slimību (Olpidium brassicae), kartupeļu vēzi (Synchytrium endobioticum) u.c., taču nav tik bīstamas, kā oomicētes. Šīs grupas pārstāvju mazākā daļa ir saprofīti substrātos, kas satur hitīnu, celulozi un keratīnu.

Hitridiomikotu haploīdās zoosporas ir ar vienu viciņu, kas, kustoties, ir vērsta atpakaļ un var gan nepastarpināti dot jauna haploīdā organisma sākumu, gan arī saplūst cita ar citu un pēc tam veidot diploīdo organismu, kas veido jaunas haploīdās zoosporas (Chytridiales rinda). Virknei sugu dzimumprocess ir hologāmijas veidā (veselu organismu saplūšana) vai arī veidojas gametas, kas atšķiras no zoosporām. Lielākoties nodalījuma pārstāvji ir haplonti, taču ir sastopama arī kodolu fāzu maiņa.

Tā kā hitridiomikotu dzīves ciklā ir viciņu zoosporas, 1980. gadu beigās un 1990. gados daudzi pētnieki izslēdza hitridiomikotas no sēņu valsts un attiecināja uz sēņveidīgajām hromistām. Apmēram tajā pašā laikā (1991—1996) parādījās dati par mitohondriju ultrastruktūru, šūnapvalku ķīmisko sastāvu un šo organismu molekulāri filoģenētiskās analīzes, kas norādīja, ka tās tomēr vajadzīgs pieskaitīt īstajām sēnēm.

  1. Barr DJS. 1990. Phylum Chytridiomycota. In: Handbook of Protoctista. Eds Margulis, Corliss, Melkonian, & Chapman. Jones & Barlett, Boston. Pgs. 454-466.