Beikera sala

Beikera sala
Salas krasts ar bāku
Beikera sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	0°11′41″N 176°28′46″W
Arhipelāgs	Fēniksa salas
Platība	2,1 km²
Garums	2 km
Platums	1 km
Krasta līnija	4,9 km
Augstākais kalns	8 m
Administrācija
ASV
Teritorija	ASV Mazās Aizjūras Salas
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Beikera sala Vikikrātuvē

Beikera sala (angļu: Baker Island) ir neapdzīvota koraļļu sala Klusā okeāna centrālajā daļā Fēniksa salu arhipelāgā. Salai ir dabas rezervāta statuss, to pārvalda ASV Zivju resursu un dzīvās dabas aizsardzības dienests. Statistiski šī sala ietilpst ASV Mazajās Aizjūras Salās.

Salu 1818. gadā atklāja amerikāņu vaļu mednieku kuģis Equator kapteiņa Ilaišas Foldžera vadībā un nosauca to par Ņūnantaketu (New Nantucket). Tagadējais salas nosaukums cēlies no Maikla Beikera (Michael Baker), kurš salu apmeklēja 1834. vai 1832. gadā, lai apglabātu amerikāņu jūrnieku.

Sala nonāca ASV īpašumā 1857. gadā saskaņā ar 1956. gada Gvano salu aktu. Amerikāņi gvano salās ieguva no 1859. gada līdz 1878. gadam, bet pēc tam līdz 1891. gadam to darīja briti. 1935. gadā tika mēģināts salu kolonizēt, tajā nometinot divas ģimenes no Havaju salām. Salā tika uzbūvēta bāka, dzīvojamās mājas. 1942. gadā pēc japāņu uzbrukuma visi četri iedzīvotāji tika evakuēti; salā izvietojās ASV garnizons, tika uzbūvēts lidlauks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beikera sala.