Ūdensrožu dzimta

Ūdensrožu dzimta
	Baltā ūdensroze (Nymphaea alba)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
Dzimta	Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
Iedalījums
	Barclaya; Euryale; Nuphar; Nymphaea; Victoria;
	Ūdensrožu dzimta Vikikrātuvē

Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.

Dzimtā ir 5 ģintis un aptuveni 80 sugas. Daudzi dzimtas pārstāvji ir iecienīti ūdensaugi gan ziedu, gan lapojuma dēļ, un tām izveidots daudz šķirņu. Ievērojami mainīga ir ūdensrožu ģints, un mainīguma dēļ viedokļi par sugu skaitu šajā ģintī ļoti atšķiras.

Izplatība

Ūdensrozes izplatītas visā pasaulē, izņemot tuksnešus. Dažādu klimatisko joslu zemienēs sastopamas plaši, bet nevienmērīgi. Salīdzinoši vismazāk to ir Austrālijā un Okeānijā. Kalnu apgabalos, pustuksnešos un savannās aug reti vai ļoti reti.

Divu ģinšu izplatība ļoti ierobežota: viktorijas sastop tikai Amazones un Paranas upju baseinos Dienvidamerikā, dūņrozes — tropu dienvidaustrumu Āzijā, galvenokārt Indomalajas reģionā.

Izskats

Lakstaugi-ūdensaugi ar pilnīgi vai daļēji iegremdētu stublāju un peldošām virsūdens vai zemūdens, vai abējādām lapām. Dažreiz stublāja nav, ir tikai lapu rozete. Lapas lielas, veselas. Labi veidota aerenhīma — audi ar lielām gaisa telpām, kas nodrošina peldspēju. Visas sugas nozied virs ūdens.

Vairumam sugu ziedi koši un krāšņi. Ziedi lapu žāklēs garos kātos vai ziednesī tieši no lapu rozetes, vientuļi, ar skaidri nodalītām vai izskatā kauslapām vai vainaglapām. Kauslapas visbiežāk 5 (retāk 4—12), vainaglapas no 4 līdz apmēram 60, parasti 5—8. Visvairāk kauslapu ūdensrozēm un viktorijām. Vainaglapas ziedā izkārtotas jumtiņveidā vai spirāliski, lēpēm tās atgādina saplacinātus putekšņlapu kātus.

Auglis — riekstiņš vai ogveidīgs, ar ļoti daudzām sēklām.

Lielākais dzimtas pārstāvis ir karaliskā viktorija. Šīs sugas lapu diametrs var pārsniegt 2,5 m. Krāšņa suga ir dzeloņu zvīņlēpe, kas izplatīta no Krievijas Piejūras novada dienvidiem līdz tropu dienvidaustrumu Āzijas centrālajiem apgabaliem. Tās zieds ir koši violeti sārts, un to ziedneša augšdaļā skauj sārti zaļu plēkšņu gredzens.

Apputeksnēšanās ir pašappute vai to veic kukaiņi.

Veģetācija

Aug dažāda lieluma audzēs vai grupās stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, arī lāmās, grāvjos un sezonālās ūdenstilpēs apgabalos, kur sausajā sezonā ūdens izsīkst. Resnie un sulīgie sakneņi nodrošina saglabāšanos līdz nākamajiem lietiem arī izžuvušas ūdenstilpes gultnē. Ūdensrozes, lēpes un viktorijas to pamatizplatības apgabalos daudzviet dominē ūdenstilpju veģetācijā.

Klasifikācija

Ūdensrožu dzimtai pieder 5 ģintis:

Dūņrozes (Barclaya)
Zvīņlēpes (Euryale)
Lēpes (Nuphar)
Ūdensrozes (Nymphaea)
Viktorijas (Victoria)

Sastopamība Latvijā

Latvijā sastopamas 4 ūdensrožu dzimtas sugas: baltā ūdensroze, sniegbaltā ūdensroze, dzeltenā lēpe, sīkā lēpe.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūdensrožu dzimta.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Encyclopædia of Life raksts (angliski)