Nanomateriāli pārtikā
Nanomateriāli ir atrodami pārtikā, ko ēdam. Tos var izmantot, lai palielinātu pārtikas uzturvērtību vai lai samazinātu tādu piedevu kā cukurs, sāls, aromatizētāji un krāsvielas daudzumu produktos.
Dažus nanomateriālus jau desmitiem gadu izmanto kā pārtikas piedevas. Divi šādi piemēri ir titāna dioksīds, ko parasti apzīmē ar pārtikas piedevas kodu E171, un sintētisks amorfs silīcija dioksīds (SAS) jeb E551. SAS izmanto dzērienu dzidrināšanai, t. i., suspendēto cietvielu atdalīšanai no šķidruma, un kā pretsalipes līdzekli, lai novērstu graudu veidošanos pulverveida pārtikas produktos. Izmantojot SAS un titāna dioksīdu šajos lietojumos, ražošanas procesa rezultātā pārtikas produktos atrodamās daļiņas ir nanomēroga izmēru diapazonā.
Viena no attīstības jomām ir nanomateriālu izmantošana, lai uzlabotu uztura bagātinātājos esošo barības vielu un citu vielu, piemēram, vitamīnu un omega-3 taukskābju, uzņemšanu un piegādi organismā. Nanomateriāli var arī palīdzēt disperģēt vielas, kas pašas par sevi nav ūdenī šķīstošas.
Kaut arī interesantu lietojumu ir daudz, pastāv potenciālas bažas saistībā ar patērētāju drošību. Lai aizsargātu patērētājus, ir ieviests stingrs tiesiskais regulējums, ar ko nosaka, ka pirms nanomateriālu komercializēšanas regulatīvajām iestādēm ir jāapstiprina to izmantošana pārtikā, kā arī rūpīgi jānovērtē to potenciālie riski.