Viljama Henrija (William Henry) un Adelīnes (Adeline) Geiblu dēlu nodēvēja tēva vārdā, taču ikdienā sauca par Klārku vai Billiju. Kad zēnam bija 10 mēneši, mūžībā devās māte, un tēvs drīz apprecējās otrreiz. Pamāte iemācīja, kā labi ģērbties, iznesīgi izturēties, apgūt klavierspēli, savukārt tēvs, kurš iztiku pelnīja naftas biznesā, rūpējās par tradicionālo vīriešu pasaules lietu iemācīšanu: kā salabot mašīnu, iet medībās un darīt fizisku darbu. Puika daudz lasīja – vēlāk varēja no galvas noskaitīt Viljama Šekspīra (William Shakespeare) sonetus.

1917. gadā ģimene mainīja dzīvesvietu, un 17 gadu vecumā K. Geibls sāka strādāt Hārvija Fairstona (Harvey Firestone) riepu un kaučuka kompānijā. Tad viņš nolēma kļūt par aktieri, taču, lai piepildītu sapni, bija jāgaida vairāki gadi. 1921. gadā K. Geibls pievienojās teātrim, kur strādāja dažādus darbus, līdz iepazinās ar teātra menedžeri Džozefīni Dilonu (Josephine Dillon), kura apmaksāja viņa stomatologa rēķinus un iemācīja apieties ar balsi un ķermeni. 17 gadus vecākā Dž. Dilona kļuva par pirmo no K. Geibla piecām sievām, un šīs laulības laikā viņš lika pamatus savai Holivudas aktiera karjerai.

1924. gadā pāris pārcēlās uz Holivudu. K. Geibls strādāja kino par statistu, piedalīdamies arī filmās “Jautrā atraitne” (The Merry Widow, režisors Ērihs fon Štroheims, Erich von Stroheim, 1925) un “Plastmasas laikmets” (The Plastic Age, 1925, režisors Veslijs Raglzs, Wesley Ruggles). Vīlies lomu piedāvājumā, viņš atgriezās teātrī, un uz skatuves dēļiem sākās K. Geibla – vīrišķības ideāla stāsts. Brodvejā viņš izbaudīja arī teātra kritiķu komplimentus, kas izcēla aktiera fiziskos dotumus, enerģiju un harismu, uz ko arī balstīta viņa tālākā karjera.

1930. gadā šķīries, K. Geibls apprecējās ar Teksasas augstākās sabiedrības dāmu Mariju Frenklinu Prentisu Lūkasu Lengemu (Maria Franklin Prentiss Lucas Langham), un pāris pārcēlās uz Losandželosu. K. Geibls noslēdza līgumu ar studiju Pathe Pictures un debitēja skaņu kino ar antivaroņa lomu mazbudžeta vesternā “Krāsainais tuksnesis” (The Painted Desert, režisors Hovards Higinss, Howard Higgin). Pēc kinoprovēm Warner Bros. studijā producents Derils F. Zanuks (Darryl F. Zanuck) izteica vienu no amizantākajām frāzēm kino vēsturē: “Viņa ausis ir par lielu, un viņš izskatās pēc pērtiķa.” K. Geibls pievienojās MGM (Metro-Goldwyn-Mayer Studios Inc.)  saimei.

MGM meklēja jaunas zvaigznes, K. Geibls atbilda visiem parametriem, un studijas publicitātes menedžeris viņu nodēvēja par malkascirtēju vakara uzvalkā. K. Geibls spēlēja ar studijas lielākajām zvaigznēm, piemēram, ar Džoanu Krofordu (Joan Crawford; filma “Dejojiet, muļķi, dejojiet”, Dance, Fools, Dance, režisors Harijs Bomonts, Harry Beaumont, 1931; tā bija pirmā no astoņām filmām, kurā viņi spēlē kopā), Normu Šīreri (Norma Shearer, “Brīvā dvēsele”, A Free Soul, režisors Klerenss Brauns, Clarence Brown, 1931) un Grētu Garbo (“Sūzena Lenoksa”, Susan Lenox (Her Fall and Rise), režisors Roberts Z. Leonards, Robert Z. Leonard, 1931). Fanu vēstules, ko saņēma MGM, liecināja, ka jauna zvaigzne ir dzimusi.

Tandēmā ar Džīnu Hārlovu (Jean Harlow) K. Geibls spēlēja sešās filmās, slavenākā ir “Sarkanie putekļi (Red Dust, režisors Viktors Flemings, Victor Fleming, 1932), un abu savstarpējā ķīmija ideāli iederējās kaislībām bagātos kinostāstos. Ar lomu “Sarkanajos putekļos” K. Geibls kļuva par studijas slavenāko aktieri, un atbilstoši jaunajam statusam mainījās aktiera ambīcijas. Pēc domstarpībām par piedāvātajām lomām K. Geiblu izīrēja studijai Columbia – viņš piekrita spēlēt Frenka Kapras (Frank Capra) romantiskajā komēdijā “Tas notika kādā naktī” (It Happened One Night, 1934) ar Klodeti Kolbēru (Claudette Colbert) galvenajā sieviešu lomā. Tā kļuva par pirmo filmu, kas saņēma piecas galvenās “Oskara” (Oscar) balvas: kā labākā filma, par režiju, scenāriju un galveno lomu atveidotājiem. K. Geibla varoņa garderobe – iztrūkstošs apakškrekls – atstāja milzīgu ietekmi uz vīriešu veļas tirdzniecību, bet smalkās ūsiņas kļuva par modes kliedzienu, ko kopēja miljoniem vīriešu visā pasaulē.

No 1934. līdz 1942. gadam K. Geibls bija viens no ienesīgākajiem un populārākajiem Holivudas aktieriem. K. Geibls karjeras laikā spēlējis ar lielākajām zvaigznēm – ar Mirnu Loju (Myrna Loy, astoņas filmas), Lanu Tērneri (Lana Turner, četras filmas), Rozalindu Raselu (Rosalind Russell), Barbaru Stenviku (Barbara Stanwyck), Grīru Gārsoni (Greer Garson), Deboru Kerru (Deborah Kerr), Džīnu Tīrniju (Gene Tierney).

Vienu no nozīmīgākajām dramatiskajām lomām K. Geibls nospēlēja filmā “Dumpis uz “Bauntija”” (Mutiny on the Bounty, režisors Frenks Loids, Frank Lloyd, 1935), par kuru viņu izvirzīja Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) nominācijai. Čārlza Nordhofa (Charles Nordhoff) un Džeimsa Normena Hola (James Norman Hall) romānu pirmoreiz ekranizēja 1933. gadā Austrālijā ar Erolu Flinnu (Errol Flynn) viņa pirmajā kinolomā, 1962. gadā tapa vēl viena Holivudas versija, un tajā galveno lomu spēlēja Marlons Brando (Marlon Brando), 1984. gadā – britu versija ar Melu Gibsonu (Mel Gibson). 1935. gada filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā filma, bija nominēta vēl septiņās kategorijās un tiek uzskatīta par labāko no “Dumpja” kinoversijām.

Veiksmīgs bija tandēms K. Geibls un Spensers Treisijs (Spencer Tracy) – abi aktieri piedalījās trīs filmās: Amerikas Kinoakadēmijas balvām nominētajos kases hitos “Sanfrancisko” (San Francisco, režisors V. S. Van Daiks, W. S. Van Dyke, 1936; galvenajā sieviešu lomā – Žanete Makdonalde, Jeannette MacDonald), “Testa pilots” (Test Pilot, režisors V. Flemings, 1936; galvenajā sieviešu lomā – M. Loja) un “Dunošā pilsēta” (Boom Town, režisors Dž. Konvejs, 1940; galvenajās sieviešu lomās – K. Kolbēra un Hedija Lamāra, Hedy Lamarr). Taču par visslavenāko G. Geibla lomu kļuva Rets Batlers Mārgaretas Mičelas (Margaret Mitchell) romāna “Vējiem līdzi” (Gone With the Wind, 1936) ekranizācijā, kuras pirmizrāde notika 15.12.1939. Atlantā. Piekritis lomai, kurā, saskaņā ar aptauju, viņu vēlējās redzēt vairums romāna lasītāju, K. Geibls kopā ar Vivjenu Lī (Vivien Leigh) radīja vienu no kino zināmākajiem pāriem, un par sniegumu viņu trešo – un pēdējo – reizi nominēja "Oskaram". 1989. gadā filmu iekļāva Nacionālajā Filmu reģistrā.

1939. gadā K. Geibls apprecējās ar aktrisi Kerolu Lombardi (Carole Lombard) – tas bija īpaši laimīgs laiks viņa dzīvē, ko pārtrauca traģēdija. K. Lombarde 16.01.1942. gāja bojā aviokatastrofā, un, kā uzsvēra K. Geibla draugi un kolēģi, viņš to nespēja pārdzīvot, kaut arī nospēlēja vēl 27 kinolomas un divreiz apprecējās. Viņš pieteicās armijā Otrajā pasaules karā – kaut arī K. Geibls bija 41 gadu vecs, viņš nonāca aviācijā. Kapteinis K. Geibls lidoja ar bumbvedēju, un, kā vēsta leģenda, Ādolfs Hitlers (Adolph Hitler) bija piedāvājis 5000 ASV dolāru tam, kurš viņa mīļāko aktieri pie fīrera atvedīs sveiku un veselu. Tā gan nenotika, bet K. Geiblu paaugstināja par majoru, un 12.06.1944. viņš, saņēmis vairākus apbalvojumus, atgriezās Holivudā. Karā gūto pieredzi viņš iekļāva filmā “Pavēlniecības lēmums” (Command Decision, režisors Sems Vuds, Sam Wood, 1948).

Vienu no nozīmīgākajām pēckara lomām K. Geibls nospēlēja filmā “Reklāmisti” (The Hucksters, režisors Dž. Konvejs, 1947). Taču, kaut arī viņš turpināja filmēties un kases ieņēmumi norādīja, ka skatītāju mīlestība nemazinās, kinokritiķi neslēpa vilšanos. Daudz labvēlīgāk tika vērtēti šai laikā tapušie vesterni ar K. Geibla piedalīšanos – “Pāri plašajai Misūri” (Across the Wide Missouri, režisors Viljams A. Velmans, William A. Wellman, 1951) un “Vientuļā zvaigzne” (Lone Star, režisors Vincents Šermans, Vincent Sherman, 1952). Melodrāmas “Sarkanie putekļi” rimeikā “Mogambo” (režisors Džons Fords, John Ford, 1953) K. Geibla varonis izdzīvoja mīlas trijstūri ar Eivas Gārdneres (Ava Gardner) un Greisas Kellijas (Grace Kelly) varonēm. Plašā publicitātes kampaņa, Āfrikas eksotika un kaislīgais stāsts “Mogambo” padarīja par vienu no gada ienesīgākajām lentēm, un abas aktrises nominēja "Oskaram". Taču ar šo filmu K. Geibls izbeidza savas attiecības ar MGM, kas, viņaprāt, ar katru gadu arvien mazāk iesaistījās viņa karjeras tālredzīgā plānošanā, turklāt 1951. gadā mainījās studijas vadība – tika atlaists L. B. Meijers –, un jaunajai vadībai bija citāds skatījums par nākotni. 1955. gadā K. Geibls pēdējo reizi atradās starp desmit ienesīgākajiem Holivudas aktieriem.

1956. gadā K. Geibls vienīgo reizi bija producents – viņš ir arī filmas “Karalis un četras karalienes” (The King and Four Queens, režisors Rauls Velšs, Raoul Walsh) galvenās lomas atveidotājs. Veiksmīgākas bija romantiskās komēdijas “Skolotājas mīlulis” (Teacher`s Pet, režisors Džordžs Sītons, George Seaton, 1958; galvenajā sieviešu lomā – Dorisa Deja, Doris Day) un “Tas aizsākās Neapolē” (It Started in Naples, režisors Melvils Šelvelsons, Melville Shalvelson, 1960; galvenajā sieviešu lomā – Sofija Lorēna, Sophia Loren). Atšķirībā no daudziem kolēģiem, piedāvājumus stādāt televīzijā K. Geibls noraidīja.

Par K. Geibla – un arī Merilinas Monro (Marilyn Monroe) – pēdējo filmu kļuva vesterns “Izstumtie” (The Misfits, režisors Džons Hjūstons, John Huston, 1961), kurā viņš atveido novecojušu kovboju, un kurā piedalījās arī Montgomerijs Klifts (Montgomery Clift). 12 dienas pēc tam, kad bija safilmēts materiāls, K. Geibls nomira pēc sirdstriekas – laikrakstu virsraksti bija lakoniski: “Karalis ir miris”. Filmas pirmizrāde notika K. Geibla 60. dzimšanas dienā.

Par K. Geibla ceturto sievu kļuva britu modele Silvija Ešlija (Sylvia Ashley), kura iepriekš bija precējusies ar Holivudas pirmo “karali” Daglasu Fērbenksu (Douglas Fairbanks), par piekto – bijusī modele, trīskārt šķirtā sabiedrības dāma Keja Viljamsa (Kay Williams). 20.03.1961. piedzima K. Geibla un Kejas dēls Džons Klārks Geibls (John Clark Gable).

Filmējoties piedzīvojumu filmā “Vēja balss” (The Call of the Wind, režisors Viljams A. Velmans, 1935), Loreta Janga (Loretta Young) palika stāvoklī, un piedzima viņas un K. Geibla meita. Tas bija viens no Holivudas sliktāk glabātajiem noslēpumiem, un 1994. gadā Džūdija Lūisa (Judy Lewis) par savu izcelsmi uzrakstīja grāmatu “Neparastās zināšanas” (Uncommon Knowledge).

K. Geibla varoņi bija brutāli mačo, kuru priekšā padevās ikviena varone. Par to, tāpat kā par viņa ausīm, ironizēts vairākās animācijas īsfilmās. K. Geibla vizuālo stilu izmanto Džordžs Klūnijs (George Clooney) brāļu Koenu (Coen Brothers) filmā “O, brāl, kur tu esi?” (O Brother, Where Art Thou?, 2000). K. Geibls portretēts vairākās filmās, un viņa lomā iejuties arī Džeimss Brolins (James Brolin, filma “Geibls un Lombarde”, Gable and Lombard, režisors Sidnijs Dž. Fjūrijs, Sidney J. Furie, 1976).

Vienu no karjeras sākuma nozīmīgākajām lomām mūziklā “1938. gada Brodvejas melodija” (Broadway Melody of 1938, režisors Rojs Del Ruts, Roy Del Ruth) nospēlēja Džūdija Gārlenda (Judy Garland) – viņas varone, skatoties uz K. Geibla fotogrāfiju, dzied You Made Me Love You.

08.02.1960. K. Geibla vārdā atklāja zvaigzni Holivudas Slavas alejā.