Mazinieku virziens izveidojās 1903.–1905. gadā, Krievijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (KSDSP) sašķeļoties maziniekos (meņševikos) un lieliniekos (boļševikos). Apzīmējums “mazinieki” radās pēc tam, kad Vladimirs Ļeņins (Владuмир Ильuч Лeнин) un viņa atbalstītāji (vēlāk dēvēti par “lieliniekiem”) ieguva lielāku balsu skaitu Briseles kongresā un spēja panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu. KSDSP sašķelšanās rezultātā notika nošķiršanās arī vietējās sociāldemokrātiskajās grupās un partijās (arī Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partijā, LSDSP, vēlāk – Latvijas Sociāldemokrātija, LSD). Pēc lielinieku galīgas atšķelšanās, izveidojot 1912. gadā atsevišķu partiju, KSDSP kļuva par mazinieku partiju.