Viljams I Iekarotājs

**Viljams I Iekarotājs**
*Williame I / Willelm I*
Viljams I Iekarotājs; Williame I / Willelm I
Anglijas karalis
	1066. gada 25. decembrī — 1087. gada 9. septembrī
Priekštecis	Edgars II Etlings
Pēctecis	Viljams II Rudais
Normandijas hercogs
	1035. gada 3. jūlijā — 1087. gada 9. septembrī
Priekštecis	Roberts I Lielais
Pēctecis	Roberts Kurtozs
Dzimis	ap 1028. gadu; Falēze, Normandija; (Kalvadosa, Francija)
Miris	1087. gada 9. septembrī (58—59 gadu vecumā); Ruāna, Normandija; (Piejūras Sēna, Francija)
Apglabāts	Sentetjēnas abatija, Kāna, Francija
Dzīvesbiedre	Flandrijas Matilde
Bērni	Roberts Kurtozs; Ričards; Viljams II Rudais; Henrijs I Izglītotais; Adeliza; Normandijas Cecīlija; Matilda; Normandijas Konstance; Normandijas Adela; Agata (iespējams);
Dinastija	Normandiešu dinastija
Tēvs	Roberts Lielais
Māte	Arleta no Felēzes (Herleva)
Reliģija	kristietība

Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (franču: Guillaume le Conquérant, Guillaume le Bâtard; angļu: William I the Conqueror, William the Bastard, dzimis ap 1028. gadu, miris 1087. gada 9. septembrī) bija normaņu valdnieks, Normandijas hercogs (Viljams II, 1035—1087) un Anglijas karalis (Viljams I, 1066—1087).

Biogrāfija

Dzimis 1027. vai 1028. gadā Normandijā, Falēzē (Falaise). Tēvs — sestais Normandijas hercogs Roberts I Lielais, māte — hercoga konkubīne Arleta no Felēzes (Herleva), acīmredzot kāda normaņu bruņinieka meita vai atraitne. Vecāki nebija laulājušies, tādēļ viņu vienīgais bērns Viljams bija ārlaulībā dzimis un iesaukts par "bastardu".

Astoņu gadu vecumā, pēc tam, kad tēvs bija miris, atgriežoties no svētceļojuma uz Jeruzālemi, mantoja Normandijas hercogu troni, taču, tā kā Viljams bija ārlaulībā dzimis, to viņam nācās sargāt ar spēku. Tikai pēc 1047. gadā kaujas ar dumpīgajiem baroniem pie Valesdūnas (burt. kauja kāpu ielejā — franču: Bataille du Val-ès-Dunes), Viljams vairs varēja neuztraukties par troni. 15 gadu vecumā Viljamu iesvētīja bruņinieku kārtā Francijas karalis Anrī I.

1053. gadā apprecējās ar Flandrijas grāfa Boduēna V meitu Matildi, un šajā laulībā piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Iebrukums Anglijā

Tā kā pēdējais Veseksu dinastijas Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu II, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normaņi 14. oktobrī kaujā pie Heistingsas sakāva ievēlēto anglosakšu karali Haroldu II Godvinsonu, un 26. decembrī hercogs Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I, aizsākot Normandiešu dinastijas valdīšanu Anglijā.

Literatūra

Cross, Arthur Lyon. A History of England and Greater Britain. Macmillan, 1917.
Bates, David., William the Conqueror, London : George Philip, (1989) 198 p. ISBN 978-0-7524-1980-0
Douglas, David C., William the Conqueror; the Norman impact upon England, Yale English monarchs series, London : Yale University Press, (1999) 476 p., ISBN 0-300-07884-6
Howarth, David., 1066 The Year of the Conquest, London : Collins, (1977) 207 p., ISBN 0-00-211845-9
Prescott, Hilda F.M., Son of Dust. London: White Lion, (1932) reprinted 1978. 288 p. ISBN 0-85617-239-1
Savage, Anne (transl. & coll.) The Anglo-Saxon Chronicles, London : Greenwich Editions, (2002) 288 p., ISBN 0-86288-440-3
Мортон А.А. История Англии. — Москва, 1950.
Памятники истории Англии / Пер. Д. М. Петрушевского. — Москва, 1936.
Пти-Дютайи, Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X—XIII веков. — СПб., 2001.
Штокмар В. В. История Англии в средние века. — СПб., 2001