iBet uBet web content aggregator. Adding the entire web to your favor.
iBet uBet web content aggregator. Adding the entire web to your favor.



Link to original content: http://lv.wikipedia.org/wiki/Ugunszeme
Ugunszeme — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Ugunszeme

Vikipēdijas lapa
Ugunszeme
Tierra del Fuego
Ugunszeme
Ugunszemes satelītattēls
Ugunszeme (Argentīna)
Ugunszeme
Ugunszeme
Ugunszeme (Čīle)
Ugunszeme
Ugunszeme
Ugunszeme (Dienvidamerika)
Ugunszeme
Ugunszeme
Ģeogrāfija
Izvietojums Atlantijas okeāns
Klusais okeāns
Koordinātas 54°06′S 68°36′W / 54.100°S 68.600°W / -54.100; -68.600Koordinātas: 54°06′S 68°36′W / 54.100°S 68.600°W / -54.100; -68.600
Salu skaits ~40 000
Platība 73 753 km²
Garums 700 km
Augstākais kalns Šiptona kalns
2469 m
Administrācija
Karogs: Argentīna Argentīna
Province Tjerra del Fuego
Lielākā pilsēta Riogrande
Reģions Magaljanesa
Lielākā pilsēta Porvenira
Demogrāfija
Iedzīvotāji 135 000
Ugunszeme Vikikrātuvē

Ugunszeme (spāņu: Tierra del Fuego) ir arhipelāgs pašos Dienvidamerikas dienvidos, kurš sastāv no apmēram 40 tūkstošiem salu.[1] Arhipelāga tālākais dienvidu punkts ir Hornas rags. Arhipelāgu no kontinenta nošķir Magelāna šaurums un no Antarktīdas to atdala Dreika šaurums. Arhipelāga kopējā teritorija ir 73 753 km², no kuriem galvenā Ugunszemes Lielā sala aizņem 47 992 km2; citas lielākās salas ir Oste (4117 km²), Santainesa (3688 km²), Navarino (2473 km²), Desolasjona (1352 km²), Dosona (1290 km²), Arasena (1164 km²), Klerensa sala (1111 km²) un Estadosa (534 km²). Galvenā sala ir sadalīta starp divām valstīm: 18 507,3 km² (38,57% no kopējās teritorijas) pieder Argentīnai un 29 484,7 km² (attiecīgi 61,43%) pieder Čīlei.

Arhipelāga pirmatklājējs Magelāns uzskatīja, ka arhipelāgs ir nezināmas dienvidu zemes ziemeļu (Terra Australis Incognita) krasts. Vietējie iedzīvotāji naktīs dedzināja ugunskurus un, redzot ugunis, Magelāns nosprieda, ka tām ir vulkāniska izcelsme, tāpēc nosauca jaunatklāto teritoriju par Ugunszemi.

Ugunszemē atrodas pasaulē vistālāk uz dienvidiem izvietotā pilsēta Puertoviljamsa.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 725. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]