Izmira
Izmira | |
---|---|
lielpilsēta | |
İzmir | |
Izmiras atrašanās vieta | |
Koordinātas: 38°26′N 27°09′E / 38.433°N 27.150°EKoordinātas: 38°26′N 27°09′E / 38.433°N 27.150°E | |
Valsts | Turcija |
Reģions | Egejas jūras reģions |
Ils | Izmiras ils |
Administrācija | |
• Pilsētas domes priekšsēdētājs | Azizs Kodžaoglu |
• Vali | Mustafa Džahits Kiračs |
Augstums | 30 m |
Iedzīvotāji (2023) | |
• kopā | 2 948 609 |
• blīvums | 3 099,00/km² |
Laika josla | EET (UTC+2) |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
Pasta kods | 35xxx |
Tālruņu kods | (0090)+ 232 |
Auto reģ. nr. kods | 35 |
Mājaslapa | www.izmir.bel.tr |
Izmira Vikikrātuvē |
Izmira (turku: İzmir) ir pilsēta Turcijas rietumos pie Egejas jūras Izmiras līča. Trešā lielākā Turcijas pilsēta un otrā lielākā jūras osta (aiz Stambulas). Izmiras provinces centrs. Vēsturiski pazīstama arī kā grieķu pilsēta Smirna. Vēsturiski arī liels sefardu kultūras centrs. Tiek uzskatīta par vienu no liberālākajām un uzskatos brīvākajām Turcijas pilsētām. Viens no Izmiras kulinārajiem simboliem ir smalkmaizīte boyoz.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smirna tiek uzskatīta par vienu no senākajām pilsētām Vidusjūras baseinā. Droši zināms, ka pilsēta pastāvēja jau 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Ap XV gs p. m. ē. Smirna nokļuva Hetu impērijā. Tomēr ap XII gs p. m. ē. Hetu impērija krita. Kopš tā laika Smirna, iespējams ( no X gs noteikti ), bija pilsētvalsts.
Smirna ir viena no septiņām sengrieķu pilsētām, kura pretendēja uz Homēra dzimtās pilsētas godu. Pēc Hērodota ziņām sengrieķu Smirnu dibinājuši eolieši, tomēr drīz pēc tam pilsētu sagrāba jonieši. Sengrieķu Smirnas "zelta laiks" bija starp 650. un 545. gadu p. m. ē. līdz ar pārējām Jonijas pilsētām Milētas vadībā.
Līdieši ap 610. - 600. gadu p. m. ē. uzbruka pilsētai un daļu tās nopostīja. 545. gadā p. m. ē. Persijas valdnieks Kīrs pilnībā nopostīja pilsētu, jo Smirna atteicās sacelties pret Līdiju, kad tai uzbruka Persijas valdnieks.
Pilsētu ap 300. gadu p. m. ē. atjaunoja Maķedonijas Aleksandrs. 133. gadā p. m. ē. Smirna iekļāvās Romas impērijā un sākās otrais pilsētas uzplaukuma periods. 178. gadā Smirnu pilnīgi nopostīja zemestrīce. Romieši to atjaunoja. Pēc Romas impērijas sadalīšanās tā iekļāvās Bizantijā.
1076. gadā Izmiru ieņēma turki Čakabeja vadībā. Čakabejs izmantoja Smirnu par bāzi uzbrukumiem Bizantijai Egejas jūras baseinā. 1098. gadā Bizantija Smirnu atkaroja.
Kad 1204. gadā Konstantinopoli ieņēma krustneši, Smirnu iekaroja Hospitāliešu ordenis. XIV gadsimtā pilsēta piederēja templiešiem, dažādiem turku klaniem, dženoviešiem līdz 1389. gadā to iekaroja osmaņu sultāns Bajezids I. Kaut arī pēc osmaņu sakāves cīņā pret Timuru, pilsētu atguva vietējais klans, 1425. gadā osmaņu valdnieks Murads II atkal pievienoja to impērijai.
XV gs. sākumā - XVI gs. beigās pilsētā ieradās no Spānijas padzītie sefardi. Līdz ar Konstantinopoli un Salonikiem pilsēta kļuva par vienu no svarīgākajiem sefardu kultūras centriem. Impērijas laikā Smirna bija viena no svarīgākajām valsts jūras ostām. Tās iedzīvotāju virsslānis bija grieķi, armēņi, sefardi. 1866. gadā no Izmiras uz Ajdinu atklāja pirmo dzelzceļa līniju Osmaņu impērijā.
Izmiras okupācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pirmā pasaules kara un Osmaņu impērijas kapitulācijas ar Antanti tika noslēgts Sevras līgums, kas paredzēja Izmiras (Smirna) un tās apkārtējo teritoriju iekļaušanu Grieķijas sastāvā, savukārt Mudrosas pamiera līguma 7. pants noteica, ka Antantei ir tiesības „okupēt jebkādas stratēģiski svarīgas teritorijas jebkurā laikā, ja radies iespējams apdraudējums Antantei.” [2]
1919. gada 15. maijā Grieķijas armija ieņēma pilsētu. Šis notikums bija sākums Grieķu-turku karam. 1922. gada 9. septembrī pilsētu atkaroja turku nacionālisti Ataturka vadībā. Abas puses viena otrai arī mūsdienās pārmet noziegumus, kuri izdarīti pret pretējās puses kareivjiem un civiliedzīvotājiem. Kad pilsētu ieņēma turki, izcēlās ugunsgrēks, kurš gandrīz pilnībā nopostīja pilsētu. Arī par šī ugunsgrēka izcelsmi ir visai atšķirīgi viedokļi. 1923. gadā noslēgtais Lozannas miera līgums paredzēja turku un grieķu iedzīvotāju apmaiņu starp valstīm, kas vairāk vai mazāk civilizētā formā arī notika. Līdz ar to Izmira kļuva par tīri turcisku pilsētu (līdz mūsdienām pilsētas vēsturiskajā kvartālā dzīvo apmēram 2500 ebreju). 1923. gadā sākās Izmiras atjaunošana.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmirā vai tās apkaimē dzimuši:
- Eduārs Baladūrs (Édouard Balladur, 1929-) - franču politiķis
- Adamantioss Koraiss (Αδαμάντιος Κοραής, 1748-1833) - grieķu filozofs un rakstnieks
- Ismets Inēnī (İsmet İnönü, 1884-1973) - turku politiķis
- Aristotelis Onasiss (Aristotle Onassis, 1906-1975) - uzņēmējs
- Giorgoss Seferiss (Γιώργος Σεφέρης, 1900-1971) - grieķu dzejnieks
- Sabatajs Zēvi (שבתאי צבי/Sabbatai Zevi, 1626-1676) - kabalists
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Türkiye istatistik kurumu, İlçelere göre şehir ve köy nüfusları, Izmir Arhivēts 2012. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē. 2007. gada iedzīvotāju skaitīšana. Atjaunots 2009-01-22.
- ↑ Stanford J.Shaw, History of the Ottoman Empire and Modern Turkey, Cambridge University Press 1977 p. 342
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izmira.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|