Meško I Pjasts

Meško I Mieszko I
Poļānu kņazs
Amatā ap 960. gadu — 992. gada 25. maijā
Priekštecis	Semomisls
Pēctecis	Boļeslavs I Drosmīgais
Dzimšanas dati	starp 922. un 945. gadu
Dzīves vieta	Poznaņa
Miršanas dati	992. gada 25. maijā Poznaņa (tagad Polija)
Apglabāts	Poznaņas bazilika (Bazylika archikatedralna Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Poznaniu), Poznaņa, Polija
Tēvs	Semomisls
Māte	Gorka
Dzīvesbiedrs(-e)	Dobrava (Dobrawa Przemyślidka), Oda (Oda Dytrykówna), pirms tam septiņas sievas (?)
Bērni	Boļeslavs I Drosmīgais (Polijas karalis), Sigrīda Lepnā (Sygryda Storråda, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas karaliene), vēl trīs dēli
Reliģija	pagānisms, vēlāk kristietība

Meško I (poļu: Mieszko I; dzimis starp 922. un 945. gadu, miris 992. gada 25. maijā, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas. Pusleģendārā Polijas kņaza Semomisla (Siemomysł) dēls. Tiek uzskatīts par de facto Polijas valsts dibinātāju un kristietības ieviesēju.

Dzīvesgājums

965. gadā Meško apprecējās ar Bohēmijas karaļa meitu Dubravku, bet pēc viņas nāves ar Odu fon Haldenslēbenu, nolaupot to no klostera.

966. gadā Meško pieņēma kristietību. Gņezno un Poznaņā tika uzceltas pirmās baznīcas Polijā.

Ap 962. gadu Meško valdīja Lielpolijā, Kujāvijā, Mazovijā un, iespējams, Pomerānijas austrumos. 960. gados Meško I bija iekarojis daļu no Pomerānijas rietumdaļas un 990. gados Silēziju un Mazpoliju. Gandrīz visa mūsdienu Polijas teritorija nonāca Meško I rokās.

Lielas militārās aktivitātes noritēja gar Baltijas jūras krastu. 972. gadā Meško sakāva markgrāfu Odo Cediņas kaujā un 976. gadā iekaroja Oderas grīvu. 997. gadā tika ieņemta arī Gdaņska.

Ap 992. gadu datēts viens no pirmajiem vēsturiskajiem, visai neskaidrajiem dokumentiem Dagome Iudex, kurā Meško I nodod valsti Romas pāvestam.

Miris 992. gada 25. maijā, apglabāts Poznaņas katedrālē.

Meško I no laulības ar Dubravku bija dēls - nākamais Polijas karalis Boļeslavs I, un divas meitas, vecākā no tām (Svetoslava) kļuva vispirms par Svēlandes ķēniņa Ērika Uzvarētāja sievu Sigrīdu Lepno, bet pēc tam par Dānijas karaļa Svena I sievu Gunhildu, un Dānijas karaļa Knuta māti.

Priekštecis: Semomisls (pusleģendārs)

Poļānu kņazs 960 - 992

Pēctecis: Boļeslavs I Drosmīgais