Lūznavas pagasts
| Lūznavas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Lūznava |
| Kopējā platība:[1] | 73,7 km2 |
| • Sauszeme: | 70,2 km2 |
| • Ūdens: | 3,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 787 |
| Blīvums (2024): | 11,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Lūznavas pagasts Vikikrātuvē
| |
Lūznavas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidu daļā. Robežojas ziemeļos ar Ozolaines pagastu, austrumos ar Čornajas pagastu, dienvidos ar Mākoņkalna un Maltas pagastiem, rietumos ar Silmalas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lūznavā.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daļa pagasta teritorijas ietilps Rāznas nacionālajā parkā.[4]
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir desmit ezeri:[5]
Dupānu ezers, Harčenku ezers, Kiuleņu ezers, Rāznas ezers, Rubčinskas ezers, Serpovkas ezers, Špogu ezers, Ūzulišķu ezers,Viertiukšņa ezers, Zosnas ezers.
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir trīs upes:[6]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā agrāk atradās Laizēnu muiža, Lūznavas (Dlužņevas, Glužņevas) nosaukums cēlies no tās īpašnieku brāļu Dlužņevsku vārda. 1870. gados viņi pārdeva savus īpašumus ģenerālim Staņislavam Kerbedzim, pēc kura projekta esot uzcelta Lūznavas muiža (1905-1911) un izveidots parks.
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Špēļu ciema padomi. Špēļu ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Špēļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vertukšņas ciemu, 1960. gadā padomju saimniecības "Malta" un sanatorijas "Rāzna" teritorijas pievienoja Maltas strādnieku ciematam, 1965. gadā Špēļu ciemam pievienoja daļu no Maltas lauku teritorijas, 1971. gadā — daļu likvidētā Bumbišķu ciema un Zosnas ciema padomju saimniecības "Malta" teritoriju. 1989. gadā Špēļu ciemu pārdēvēja par Lūznavas ciemu.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lūznavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāvas Rēzeknes novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir septiņi valsts nozīmes un septiņi vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.[8]
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi:
- Zosnas muižas Kungu māja
- Zosnas muižas apbūve
- Lūznavas muižas parks
- Lūznavas muižas klēts
- Lūznavas muižas Kungu māja (Jaunā pils)
- Lūznavas (Glužņevas) muižas apbūve
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Višķeru senkapi.
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagastā ir vairāki apskates objekti. Tie ir:
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā apmēram 60% ir latvieši, bet 40% krievi, pārsvarā vecticībnieki.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[13]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1897. gadā ieskaitot 650 vecticībniekus.
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Astiki, Dupini, Grumuži, Gudeļi, Harčenki, Ismeri, Kivleņi, Ļadi, Lūznava, Maiziki, Markovka, Mostovaja, Pustoška, Pušbāri, Rabskova, Regži, Rubčinska, Rutki, Serpovka, Skradeļi, Soboļi, Stilbi, Turčāni, Ūzuliški, Veczosna, Vertukšne (Vertukšņa), Višķeri un Zosna
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā atrodas Ismeru vecticībnieku draudzes dievnams, ka arī Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca, kura atrodas Zosnas muižas apbūves teritorijā. Tā tika celta 1800. gadā, pārbūvēta 1825 gadā. Baznīcā atrodas slavena altārglezna "Madonna ar bērnu" un krucifikss, kas ir vēl vecāks, nekā pati baznīca.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
- ↑ «Rāznas nacionālais parks». daba.gov.lv. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Lūznavas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lūznavas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Lūznavas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. Maijs. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Lūznavas muiža un parks». latgale.travel. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Zosnas muiža». rezeknesnovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. janvārī. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Zosnas katoļu baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
