Imants Magone
| ||||||||||||||
Imants Magone (1936—2008) bija horeogrāfs, dejas pedagogs, amatieru mākslas atbalstītājs un ilggadējais tautas deju ansambļa «Liesma» vadītājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Imants Magone dzimis 1936. gada 18. aprīlī Balvu rajona Taureskalnā deviņu bērnu ģimenē. Balvos 1. vidusskolā beidzis astoņas klases. Kad māte ar bērniem 1953. gadā pārcēlās dzīvot uz Cēsu rajonu, turpinājis mācības Cēsu 1. vidusskolā, ko beidza 1955. gadā.[1]
Kā savu pirmo deju skolotāju min Alīdu Pušpuri no Balviem, bet pa īstam nodoties dejai Imants sāka Cēsīs. Toreiz māsa strādāja par Cēsu rajona kultūras nama direktori, un, dzīvodams pie viņas, Imants drīz vien kļuva par jauniešu deju kolektīva dalībnieku. Mildas Letiņas vadībā tur tika nodejoti visi vidusskolas gadi. Tad nāca liktenīgais koncerts Rīgā, kurā pārējo cēsnieku pulkā tika pamanīts dejotāju pāris - Imants Magone ar partneri Valdu Freimūti. Viņus uzaicināja dejot Valsts deju ansamblī "Sakta".[1]
1955. gada septembrī Magone iestājās Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, pabeidza četrus kursus, taču trūcīgo ģimenes apstākļu dēļ bija spiests strādāt, lai palīdzētu uzturēt mazākos brāļus un māsas, tādēļ studijas pārtrauca.[1]
Studiju laikā Magone dejoja tautas deju ansamblī «Dancis» pie Harija Sūnas (1955–1958), Latvijas Nacionālās operas baleta trupā (1958–1959), vadīja Rīgas Pionieru pils deju kolektīvu (1958–1961). Kad bērni pārauga pionieru vecumu, ar visu bijušo pionieru kolektīvu pārgāja strādāt uz Poligrāfiķu kultūras namu, kas uzskatāms par tautas deju ansambļa «Liesma» sākumu 1961. gadā.[1]
Poligrāfiķu kultūras namā Magone izveidoja bērnu tautas deju ansambli «Dzirkstelīte», ko vadīja līdz 1993. gadam. Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» 1973. gadā izveidoja tautas deju ansambli «Sprigulītis», ko vadīja 17 gadus.[1]
Pēc tam kad Latvija atguva neatkarību, 1992. gadā, izjūkot Poligrafiķu kultūras namam, Magone nodibināja privāto tautas deju un mūzikas klubu «Liesma», kurā dzied, dejo un spēlē deviņi amatieru mākslas kolektīvi ar vairāk nekā 600 dalībniekiem.[1]
Dzīves laikā Magone bijis četru Deju svētku virsvadītājs (1980., 1990., 1993., 1998.) un Deju svētku goda virsvadītājs 2008. gadā Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks, daudzu starptautisku atzinību laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, KKF mūža stipendiāts Ilona Brūvere ir izveidojusi portretfilmu "Horeogrāfs Imants Magone". Visa viņa dzīve bija veltīta latviešu kultūras un mākslas apguvei un tālākai nodošanai visām paaudzēm.[1]
Imanta Magones dejiskā fantāzija allaž atnākusi kā devītais vilnis, aptverot visu aktuālo dejas dzīvē un nereti paredzot to, ko deju grīda, skatuve, estrāde prasīs rīt.[1]
TDA „Liesma” biogrāfija ir arī Imanta Magones biogrāfija. Brīvības ielas nama direktors, „Liesmas” tempļa saimnieks ar bezkompromisa prasīgumu gan pret citiem, gan pret sevi pašu, ar redzīgu aci, stratēģa prātu un viegli ievainojamu mākslinieka dvēseli. Viņa vadībā no kādreizējā „Jautrā pāra” izaugusi vesela tautas deju un mūzikas skola ar astoņiem kolektīviem un vairāk nekā sešiem simtiem dalībnieku. „Liesmā” tapušas skaistākās Imanta Magones dejas – „Skani, mana tēvu zeme”, „Alsungas polka”, „Svētku solis”, „Sanāciet, sadancojiet”, „Sanāciet, sadziediet, sadancojiet”, „Spēlē, spēlmani”, „Dancī savu nolūkoju” un citas. [2]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1975)
- Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1986)
- Par nopelniem Latvijas labā 1998. gadā Imantam Magonem tika piešķirts V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 http://www.latvijaslaudis.lv/users/magone_imants[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. februārī. Skatīts: 2013. gada 28. novembrī.