Emīlija Plātere

Emīlija Plātere; Emilia Plater
Personīgā informācija
Dzimusi	1806. gada 13. novembrī ; Viļņa, Krievijas Impērija; ( Lietuva)
Mirusi	1831. gada 23. decembrī (25 gadi); Vainežere, Krievijas Impērija; (Lazdiju rajona pašvaldība, Lietuva)
Nodarbošanās	muižniece, virsniece

Emīlija Plātere (poļu: Emilia Plater, lietuviešu: Emilija Pliaterytė, baltkrievu: Эмілія Плятэр; dzimusi 1806. gada 13. novembrī, mirusi 1831. gada 23. decembrī) bija Latgalē uzaugusi poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone un folkloras vācēja. No 1815. gada dzīvoja Līksnas muižā. Vadījusi poļu patriotu karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā, gatavojusies uzbrukt Daugavpils cietoksnim, pāragri mirusi poļu sacelšanās laikā 1831. gada ziemā.

Dzīvesgājums

Emīlija Plātere cēlusies no dižciltīgo Latgales (Livonijas) muižnieku Plāteru dzimtas un dzimusi Viļņā neilgi pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sadalīšanas pabeigšanas 1795. gadā. 1815. gadā viņas tēvs Francišeks Ksavjērs Plāters (Franciszek Ksawery Plater) un māte Anna Mola (Anna Mohl) izšķīrās. 1815. gadā 9 gadus vecā Emīlija kopā ar māti pārcēlās dzīvot pie attāliem radiniekiem Plāteriem-Zībergiem (Plater-Zyberk) viņu dzimtmuižā Līksnā netālu no Daugavpils, kur viņu audzināja Ādama Mickeviča un Tadeuša Koscjuško patriotisko ideju garā. Viņas ideāls esot bijusi Žanna D'Arka un Grieķijas neatkarības cīnītāja Laskarina Bubulina. 1829. gadā nomira viņas māte un Emīlija bija spiesta pārtraukt savu ceļojumu pa bijušās Polijas-Lietuvas zemēm.

1830. gada novembrī, kad Polijā sākās sacelšanās pret tās pakļautību Krievijai, grāfiene Plātere kopā ar savu brālēnu Cēzaru Plāteru nolēma izveidot savu karaspēka vienību. Viņa esot nogriezusi matus, uzšuvusi sev uniformu un sapulcinājusi 60 jātnieku, 280 kājnieku un vairākus simtus ar izkaptīm bruņojušos zemnieku. 1831. gada aprīlī Plāteres vadītie patrioti ieņēma Zarasu miestu Lietuvā, netālu no tagadējās Latvijas robežas, un gatavojās uzbrukt Daugavpils cietoksnim, tomēr pēc izlūkošanas nolēma šo nodomu atmest un doties uz Lietuvu, kur apvienojās ar pārējiem nemiernieku spēkiem. Viņa piedalījās kaujās ar krievu karaspēku pie Ukmerģes, Šauļiem un Kauņas, kļuva par 1. Lietuvas kājnieku pulka komandieri un tika paaugstināta par kapteini. Pēc sacelšanās dalībnieku sakāves Lietuvas dienvidos Emīlija Plātere atteicās bēgt uz Prūsiju, bet tā vietā cauri mežiem devās uz Poliju, lai turpinātu cīņu. Ziemas apstākļos viņas veselība neizturēja grūto pārgājienu, un 23. decembrī Vainežerē pie Veisiejiem viņa mira 25 gadu vecumā. Viņas kapavieta ar pieminekli ir netālu no Lazdiju pilsētas Kapčamiestā.

Piemiņa

Ādams Mickevičs Plāterei veltījis dzejoli "Pulkveža nāve" (Śmierć pułkownika). Līksnā atrodas Emīlijas Plāteres piemiņas akmens. Viņas portrets bija redzams uz Polijas 20 zlotu banknotes līdz 1939. gadam. Plāteres vārdā nosauktas ielas Varšavā, Olštinā, Ļubļinā un citās Polijas pilsētās.

Literatūra

Ādama Mickēviča «Śmierć pułkownika» (oriģināls poliski)
Ādama Mickēviča «Смерть полковника» (tulkojums krieviski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emīlija Plātere.
Emīlijas Plāteres portrets