Cesvaines pagasts
| Cesvaines pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Madonas novads |
| Kopējā platība:[1] | 185,3 km2 |
| • Sauszeme: | 181,2 km2 |
| • Ūdens: | 4,1 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 944 |
| Blīvums (2024): | 5,2 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Cesvaines pagasts Vikikrātuvē
| |
Cesvaines pagasts ir Madonas novada administratīvā teritorija, kas no visām pusēm iekļauj Cesvaines pilsētu. Robežojas ar sava novada Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas, Liezēres pagastiem, kā arī Gulbenes novada Druvienas un Tirzas pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuja, Sūla, Tirza, Apiņupīte, Ārupīte, Urdava, Kārzdabīte un Rūgupīte
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaulacezers (7 ha), Kārzdabas ezers (12 ha), Lielezers (1,8 ha), Lūšu ezers (6,4 ha), Mazais Virānes ezers (47,2 ha), Mucenieks (1,8 ha) un Zupānu ezers (3,3 ha)
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cesvaines pagasts ietilpa Cesvaines draudzes novadā. 1920. gada zemes reformas gaitā Cesvaines (Seßwegen) muižu ar Kinderu pusmuižu (Kinderhof) sadalīja 155 vienībās 1297 ha kopplatībā un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu, Aizkujas (Aiskuje) muižu ar Klaucēnu un Dravnieku (Drawneek) pusmuižām sadalīja 323 vienībās 1493 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Madonas apriņķa Cesvaines pagasta platība bija 62,8 km² un tajā dzīvoja 2096 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Cesvaines un Aizkujas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Cesvaines rajona Cesvaines ciema apdzīvotā vieta Cesvaine ieguva strādnieku ciemata statusu, bet ciema teritoriju pievienoja Aizkujas ciemam. 1956. gadā likvidēja Cesvaines rajonu un Aizkujas ciemu iekļāva Madonas rajonā. 1957. gadā Aizkujas ciemu likvidēja un tā teritoriju pievienoja Cesvainei, izveidojot Cesvaines lauku teritoriju. 1961. gadā Cesvaines lauku teritorijai pievienoja likvidēto Grašu ciemu, bet kolhoza «Sarkanais stars» teritoriju pievienoja Sarkaņu ciemam. 1975. gadā Cesvaines lauku teritorijai pievienoja likvidēto Kraukļu ciemu.[6] 1991. gadā Cesvainei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Cesvaines novadu. 2010. gadā Cesvaines lauku teritorija pārdēvēta par Cesvaines pagastu. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot Cesvaines novadu ar Madonas novadu, pagasts atrodas Madonas novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pilsdrupas[7]
- Zemnieka dzīvojamā ēka
- Vēršāru senkapi (Krākals)
- Sauliešu senkapi (Kapu kalniņš)
- Lucu senkapi (Bērzkalniņš)
- Lejasgalšu, Jurguču, Paukšu, Kalnaspieķu un Grantskalnu senkapi
- Grūbu skansts - viduslaiku nocietinājums
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotas vietas ir Kraukļi, Kārzdaba, Graši, Kārkli.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cesvaines pagastā dzimuši:
- Aina Karlsone (1935—2012) — latviešu gleznotāja un grafiķe
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 11. aprīlī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3676-3679. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 16. janvārī.
- ↑ [OSP]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
