Briežu dzimta

Briežu dzimta; Cervidae (Goldfuss, 1820)
	Staltbriedis (Cervus elaphus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta	Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
Infrakārta	Augstākie atgremotāji (Pecor)
Dzimta	Briežu dzimta (Cervidae)
Iedalījums
	Briežu apakšdzimta (Cervinae); Mundžaku apakšdzimta (Muntiacinae); Stirnu apakšdzimta (Capreolinae); Ūdens briežu apakšdzimta (Hydropotinae);
	Briežu dzimta Vikikrātuvē

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas. Pazīstamākās sugas ir staltbriedis, alnis, ziemeļbriedis, stirna un dambriedis. Briežu raksturīga pazīme ir ragi, kuri aug tikai tēviņiem, izņemot ziemeļbriežus un ūdensbriežus. Ragi katru gadu tiek nomesti, un katru gadu tie ataug no jauna. Ar to briežu dzimta atšķiras, piemēram, no antilopēm, kuras ragus nemaina nekad.

Izplatība

Briežu dzimtas dzīvnieki savvaļā dzīvo Eirāzijā, Amerikā un Āfrikā, lai gan Āfrikā ir sastopama tikai 1 suga — staltbriedis (Cervus elaphus), kas sastopams Ziemeļāfrikā Atlasa kalnos. Briežu dzimtas dzīvnieki mājo visdažādākajās biomās, sākot ar tundru un beidzot ar tropu lietus mežiem. Lai arī lielākā daļa dzīvo mežos, dažas sugas izvēlas atklātu biomu — prēriju. Lielā auguma sugas visbiežāk ir sastopamas mērenā klimata joslā. Mazā auguma sugām vislielākā dažādība ir Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Bet kopumā vislielākā briežu sugu dažādība ir sastopama Ziemeļamerikā, un Eirāzijas kontinentā visvairāk sugu dzīvo Āzijā.

Latvijā savvaļā ir sastopamas 3 briežu dzimtas sugas: staltbriedis, stirna (Capreolus capreolus) un alnis (Alces alces).^[1]

Evolūcija

Senākās briežu dzimtas dzīvnieku fosilijas ir atrastas Eiropā. Tie dzīvoja oligocēna laikā un izskatījās līdzīgi mūsdienu mundžakiem. Vēlāko laiku aizvēsturiskie brieži kļuva lielāki augumā un ar lielākiem ragiem. To ragi bija iespaidīgāki un žuburaināki kā mūsdienu briežiem, piemēram, milzu brieža (Megaloceros) ragu platums sasniedza 3,5 metrus. Aizvēsturiskie brieži ātri izplatījās citos kontinentos, Ziemeļāfriku ieskaitot.

Izskats un īpašības

Alnis (*Alces alces*) ir lielākais briežu dzimtas dzīvnieks

Briežu dzimtas dzīvnieki augumā var būt ļoti dažādi. Tie var būt gan lieli, gan mazi. Mazākais ir ziemeļpudubriedis (Pudu mephistophiles), kas sver tikai 10 kg, toties lielākais ir alnis, kas vidēji sver 431 kg. Kopumā briežu dzimtas dzīvniekiem ir kompakti ķermeņi, garas, spēcīgas kājas un īsas astes. Tie ir izveicīgi un piemēroti dzīvei mežā. Tie labi lec, skrien un peld.

Briežu dzimtas dzīvnieki ir zālēdāji, un kā visiem atgremotājiem tiem ir 4 kameru kuņģis. To zobi ir piemēroti, lai sakošļātu dažādus augus, krūmu zarus un koku mizas ieskaitot. Tiem nav augšējo priekšzobu, to vietā briežu dzimtas dzīvniekiem augšžoklī ir raupjš sabiezinājums. Staltbrieži Rama salā Skotijā pie iespējas barojas ar putnu mazuļiem. Zinātnieki to skaidro ar minerālvielu trūkumu salas augos, lai tēviņi spētu izaudzēt ragus.^[2] Ķīnas ūdensbriedim, cekulainajam briedim un mundžakiem ir pagarināti augšējie ilkņi. Tie ir asi un tik gari, ka redzami ārpus mutes. Toties daudzām citām sugām augšējo ilkņu nav vispār.^[3]

Gandrīz visiem briežu dzimtas dzīvniekiem virs acīm ir sejas dziedzeri, kas satur spēcīgus smaržas feromonus. Tos brieži lieto, lai iezīmētu savu teritoriju. Tēviņiem, kad tie ir dusmīgi vai uztraukti, dziedzeri plaši atveras un izdala specifisko aromātu. Briežu dzimtas dzīvniekiem nav žultspūšļa. Acīs tiem ir gaismas membrāna (tapetum lucidum), kas atstaro gaismu un nakts laikā uzlabo redzi.

Ragi

Visiem briežu dzimtas sugu tēviņiem, izņemot Ķīnas ūdensbriedi, ir ragi. Dažām sugām arī mātītēm ir ragu pauguriņi, ragu aizmetņi, bet tikai ziemeļbrieža (Rangifer tarandus) mātītei ir nelieli radziņi. Ragiem augot, tie ir mīksti, bagātīgi apasiņoti un klāti ar samtainu ādiņu. Pirms riesta laika sākuma ragi nokaļķojas un kļūst cieti kā kauls. Samtainā āda tiek noberzta, atsedzot jaunos ragus. Pēc riesta starp ragu pamatni un ragiem izveidojas mīksto audu slānītis, lēnām atdalot ragus, līdz tie nokrīt.

Riesta laikā tēviņi lieto ragus, lai cīnītos savā starpā, noskaidrojot, kurš ir spēcīgāks un veiklāks un kuram ir izredzes pievērst mātītes uzmanību. Katrai sugai ir atšķirīga ragu forma, žuburojums un lielums. Tomēr, jo vecāks tēviņš, jo iespaidīgāki tā ragi.

Barība

Briežu dzimtas dzīvnieki ir izvēlīgi ēdāji. Pamatā tie barojas ar koku un krūmu lapām, dzinumiem, jaunu, maigu zāli, jauniem krūmu zariem, augļiem, ķērpjiem un sēnēm. Atšķirībā no citiem atgremotājiem, tie izvairās no šķiedrvielām bagātiem augiem un pēc iespējas izvēlas maigas un viegli sagremojamas augu daļas.

Vairošanās

Gandrīz visiem briežu dzimtas dzīvniekiem mazuļus audzina tikai mātītes. Parasti piedzimst 1—2 mazuļi. Grūsnības periods ir apmēram 10 mēneši. Lielākā daļa mazuļu piedzimst lāsumainos kažociņos. Jau pirmajā ziemā kažoks iegūst pieauguša dzīvnieka krāsojumu. Jau savas dzīves pirmajās 20 minūtēs mazulis sāk staigāt. Pēc piedzimšanas māte to nolaiza tīru, lai tam nebūtu nekādas smaržas un plēsēji to nevarētu saost. Pirmo nedēļu mazulis tiek noslēpts zālē, līdz tas ir pietiekami spēcīgs, lai visur mātei sekotu. Māte pirmajā nedēļā to bieži atstāj vienu.^[4] Māte un mazulis paliek kopā apmēram 1 gadu. Jaunie tēviņi pamet māti un pamatā to nekad vairs neredz, bet jaunās mātītes reizēm atgriežas pie savas mātes ar savu mazuli un veido ar māti kopīgu nelielu ģimenes baru.