Bridžs
Bridžs ir kāršu spēle, konkrētāk, stiķu ņemšanas spēle, ko parasti spēlē četri cilvēki, no kuriem veidojas divi pāri. Spēlētāji no viena pāra sēž pie galda viens otram pretī, un viņus sauc par partneriem. Parasti spēlētāju izvietojumu apzīmē ar debespusēm. Tiek izmantota standarta 52 kāršu kava. Spēle sastāv no solīšanas un izspēles, pēc kuras tiek saskaitīts rezultāts.
Spēle
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katram spēlētājam tiek izdalītas 13 kārtis. Spēles mērķis ir pārim kopā paņemt pēc iespējas vairāk stiķu. Stiķis sākas, kad spēlētājs uzliek kārti. Katram spēlētājam pulksteņrādītāja kustības virzienā ir jāuzliek viena kārts. Spēlētājam jāliek kārts tajā pašā mastā, kurā lika pirmais spēlētājs. Ja viņam nav šajā mastā kāršu, viņš var likt jebkuru kārti. Stiķi paņem tas, kurš uzliek spēcīgāko kārti pirmā spēlētāja uzliktajā mastā. Spēcīgākā kārts ir dūzis, tam seko karalis, dāma, kalps, un tālāk 10 līdz 2. Izņēmums ir tad, ja kāds spēlētājs, kuram prasītā masta nav, ir uzlicis kārti trumpes mastā — tad tas, kas ir uzlicis trumpi iegūst stiķi (ja vairāki ir uzlikuši kārti trumpes mastā — stiķi iegūst tas, kas ir uzlicis spēcīgāko trumpi). Tas spēlētājs, kas paņēma stiķi tālāk liek nākamo kārti un sāk jaunu stiķi.
Solīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Solīšanas mērķis ir noskaidrot, cik stiķus apņemas paņemt spēlētājs kopā ar partneri, kā arī to, kurš masts būs trumpja masts (vai tiks spēlēts bez tā). Spēlētājs, kurš dalīja kārtis izdara pirmo solījumu, tālāk solīšana norit pulksteņrādītāja kustības virzienā. Kad ir spēlētāja kārta solīt, viņš var pasēt, vai arī izdarīt solījumu, parādot cik stiķus un ar kuru mastu kā trumpes mastu (vai bez tā) spēlētājs ar partneri apņemas paņemt. Visi solījumi apsola paņemt vismaz pusi no stiķiem, tāpēc apsolīto stiķu skaitu rāda, no tā atņemot 6. Piemēram, solījums 2♣ rāda, ka spēlētājs apsolas paņemt 8 stiķus, ja trumpē būs kreiči. Nākamais solītājs var veikt solījumu, kura apsolīto stiķu skaits ir lielāks vai kura apsolīto stiķu skaits ir tāds pats, bet apsolītais masts atrodas augstāk (mastu secība solīšana: ♣, ♦, ♥, ♠, NT (bez trumpes)). Spēlētājs drīkst pasēt jebkurā brīdī.
Ja pēdējo solījumu (neskaitot pass) ir veicis kāds no pretiniekiem, spēlētājs drīkst kontrēt pretinieka solījumu. Tas palielina gan punktu skaitu, ko iegūst aizsargi, ja kontrakts tiek iegāzts, gan punktu skaitu, ko iegūst izspēlētājs, ka kontrakts tiek izspēlēts. Kontra nepārnesas uz nākamajiem solījumiem, ja tādi tiek veikti. Pēc kontras pretinieki var solīt rekontru, kas palielina punktu skaitu vēl vairāk. Solīšana beidzas, kad pēc kāda veikta solījuma (vai kontras vai rekontras) trīs spēlētāji pēc kārtas pasē. Pēdējais nosolītais solījums ir kontrakts (tas ir, izspēlētājam ir jāpaņem tik stiķi un ar to trumpja mastu, kas tika apsolīts) un izspēlētājs ir tas, kurš pirmais no pāra, kas izspēlē kontraktu, solīja šo mastu. Ja solīšanas sākumā visi četri spēlētāji pasē, sadalījums netiek spēlēts.
Izspēle
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo gājienu izdara spēlētājs, kas atrodas no izspēlētāja pa kreisi. Pēc tam, kad viņš ir izdarījis gājienu, izspēlētāja partneris liek savas kārtis galdā un izspēlētājs spēlē vienlaikus gan ar savām, gan viņa kārtīm. Izspēlētāja mērķis ir izpildīt kontraktu — paņemt vismaz tik stiķus, cik viņš ir apsolījis.
Izspēles beigās tiek saskaitīti punkti. Izspēlētājs ar partneri iegūst punktus, ja viņš ir paņēmis apsolīto stiķu daudzumu. Ja viņš to nav izdarījis, punktus iegūst pretinieki. Bonusa punkti tiek iegūti, ja ir uzsolīts un izspēlēts geims — kontrakts, kas ir vismaz 3NT, 4♥, 4♠, 5♣ vai 5♦. Ja ir izspēlēts šlems (kontrakts vismaz 6. līmenī — ir apsolīts paņemt vismaz 12 stiķus), iegūst vēl lielākus bonusus. Kontraktu 7. līmenī sauc par lielo šlemu un tas sniedz arī vēl lielākus bonusus.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās dokumentētās liecības par 52 kāršu stiķu ņemšanas spēli ir no Jauno laiku Itālijas un Francijas.[1] Uzskata, ka bridžs ir attīstījies no vista — angļu kāršu spēles, kas tikusi plaši spēlēta 18. un 19. gadsimtā. Par bridža pirmsākumiem tiek uzskatīts biričs, kāršu spēle, kas iespējams ir veidojusies krievu komūnā Stambulā.[2] Biričā ir manāmas vairākas mūsdienu bridža iezīmes: tika izvēlēts trumpja masts (to izvēlējās dalītājs), bija iespēja spēlēt bez trumpēm, izspēlētāja (kas biričā bija arī dalītājs) partneris lika savas kārtis galdā, 3NT, 4♥ un 5♦ bija geims (ar krustiem un pīķiem trumpēs situācija atšķīrās gan no mūsdienu bridža), bija iespēja dubultot punktus, bija bonusi par šlemu.[3] Šī spēle un tās varianti 19. gadsimta beigās kļuva populāra arī Apvienotajā Karalistē un ASV. 1904. gadā parādījās bridža variants, kurā bija solīšana, kas ļāva savstarpēji solot noteikt kontraktu un izspēlētāju. Šajā variantā gan nebija geima un šlema bonusi, kas nozīmēja to, ka bija bezjēdzīgi solīt pēc solīšanas uzvarēšanas, jo spēle augstākā līmenī nedeva vairāk punktus, ja tika paņemts tikpat daudz stiķu. Ar laiku no šīs spēles ar dažādiem uzlabojumiem arī attīstījās mūsdienu bridžs.
1935. gadā tika rīkots pirmais pasaules čempionāts bridžā. 1958. gadā tika dibināta Pasaules Bridža federācija ar mērķi popularizēt bridžu, noteikt noteikumus, kā arī rīkot pasaules čempionātus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Werner, Einar; Alvar Stenberg & Hans-Olof Hallén (editors) (1960 [1948]). Bridge: en fullständig och allsidig redogörelse för det nutida bridgevetandet. pp. 12–13. Malmö: Svensk bridgelitteratur [Swedish Bridge Literature], OCLC 186632656 un 924102244 909 pp.
- ↑ Depaulis, Thierry; Fuchs, Jac (Sep–Oct 2003). "First Steps of Bridge in the West: Collinson's 'Biritch'". The Playing-Card (The International Playing-Card Society) 32 (2): 67–76.
- ↑ John Collinson. «Biritch, or Russian Whist», 1886. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2018-07-29 – caur Pagat.com [2007].
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|