Bandavas pauguraine
Bandavas pauguraine | |
---|---|
Bandavas pauguraine pie Kalvenes | |
Novietojums | Kurzeme |
Valstis | Latvija |
Ietilpst | Rietumkursas augstienē |
Garums | 36 km |
Platums | 12—35 km |
Platība | 767 km2 |
Augstums | 138,6 m |
Koordinātas | 56°40′N 21°45′E / 56.667°N 21.750°EKoordinātas: 56°40′N 21°45′E / 56.667°N 21.750°E |
Bandavas pauguraine ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes vidusdaļā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.[1] Stiepjas 36 km garumā ziemeļu—dienvidu virzienā no Turlavas līdz Dzeldai un 35 km platumā no Vecpils līdz Rudbāržiem. Ziemeļos pa Rīvas un Lējējupes augštecēm robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos pa Lējējupes un Ēnavas ieleju kreiso krastu — ar Kursas zemieni, dienvidos pa Vārtājas un Dzeldas ielejām — ar Embūtes pauguraini, dienvidrietumos Durbes—Vārtājas pazeminājums atdala no Vārtājas viļņotā līdzenuma, bet ziemeļrietumos kāples veidā norobežojas no Apriķu līdzenuma. Pauguraines augstākais punkts ir pie Ābolkalniem 138,6 m vjl ziemeļaustrumos no Kalvenes.
Ģeoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paugurlīdzenuma pamatā ir meridionāli stiepts pamatiežu virsas pacēlums ar slīpumu rietumu—austrumu virzienā; tās augstums 30—70 m vjl. Virsu saposmo vairākas senas ielejas. Pamatiežu vecums samazinās virzienā uz dienvidiem. Ziemeļu daļu veido augšdevona karbonātieži un smilšakmeņi. Dienviddaļā izplatīti apakškarbona smilšakmeņi, māli, karbonātieži. Pamatiežus klāj 40—70 m biezi ledāja sakrokoti glacigēnie un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi — morēnmālsmilts, smilšmāls, smilts, grants, aleirīti, māls. Ielejveida pazeminājumos nogulumu biezums vietām pārsniedz 100 m. Raksturīgas saldūdens kaļķiežu iegulas.
Reljefs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reljefu veido vairākas meridionālā vai submeridionālā virzienā orientētas, 25—40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar mēreni un vidēji viļņotiem līdzenumiem. Visaugstākā daļa ir dienvidos, Kalvenes apkaimē, kur lielākais augstums ir 138,6 m vjl.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klimats mēreni silts un mitrs, jūtama Baltijas jūras ietekme. Gada vidējā temperatūra ir 6,3 °C; janvārī — –4 °C, jūlijā — 16,5 °C. Bezsala periods 130—140 dienas. Nokrišņi 700—800 mm, visvairāk dienvidrietumu daļā. Sniega sega nepastāvīga; izveidojas pēc decembra otrajā pusē un saglabājas līdz marta vidum, tās biezums ap 20 cm.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upju tīklu veido Baltijas jūras piekrastes un Ventas baseina upes. Baseinu ūdensšķirtne ir pa Valtaiķu un Kalvenes paugurgrēdām. Upēm raksturīgas 20—30 m, vietām līdz 50 m dziļas ielejas. Lielāko daļu atūdeņo Tebra un tās pietekas Laža un Alokste, kā arī Rīvas un Vārtājas augštece. Lielākās Ventas baseina upes ir Koja, Garūdene un Ēnava.
Starppauguru ieplakās vairāki nelieli, pārsvarā glaciālie, ezeri un purvi. Lielākie ir Sepenes ezers (67 ha) un Tīdu ezers.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 131. lpp.
|