1921. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1918 1919 1920 - 1921 - 1922 1923 1924 |
Latvijā: | 1918 1919 1920 - 1921 - 1922 1923 1924 |
Laikapstākļi: | 1918 1919 1920 - 1921 - 1922 1923 1924 |
Sportā: | 1918 1919 1920 - 1921 - 1922 1923 1924 |
Kino: | 1918 1919 1920 - 1921 - 1922 1923 1924 |
Šajā lapā ir apkopoti 1921. gada notikumi Latvijā.
Valdības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ulmaņa 1. Ministru kabinets
- Meierovica 1. Ministru kabinets no 19. jūnija
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nodibināja "Latvijas Vieglatlētikas savienību" un "Latvijas ziemas sportu savienību".
- Izveidoja Slīteres rezervātu.
Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1.—23. janvāris — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzturējās Londonā, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.[1]
- 26. janvāris — Sabiedroto Augstākā padome vienbalsīgi atzīst Latviju un Igauniju de iure.[1]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. marts — Rīgā noslēgts miera līgums starp Poliju un Padomju Krieviju.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. aprīlis — notika neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. jūnijs — Satversmes sapulce apstiprina Zigfrīda Annas Meierovica sastādīto Ministru kabinetu.[1]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. jūlijs — Satversmes sapulce apstiprina Latvijas ģerboni.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22. septembris — Tautu savienības pilnsapulcē "par" balsojot 38 valstīm, "pret" nevienai, Latvija tika uzņemta Tautu savienībā.[1]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. novembris - Latvijas Universitātē notika pirmās latviešu studenšu korporācijas Daugaviete dibināšanas sapulce.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21. marts — Miervaldis Birze (īstā vārdā Miervaldis Bērziņš), ārsts un rakstnieks (miris 2000. gadā)
- 31. marts — Lea Davidova-Medene, tēlniece (mirusi 1986. gadā)
- 6. maijs — Oļģerts Altbergs, basketbolists, treneris (miris 1998. gadā)
- 9. augusts — Oļģerts Kroders, teātra režisors (miris 2012. gadā)
- 22. augusts — Antoņina Masiļūne, kulināre, pavārgrāmatu autore (mirusi 2019. gadā)
- 27. augusts — Ella Muižarāja, botāniķe (mirusi 2020. gadā)
- 18. novembris — Visvaldis Georgs Nagobads (Visvaldis George Nagobads), latviešu izcelsmes ASV sporta ārsts (miris 2023. gadā)
- 19. novembris — Jurijs Abizovs (Юрий Иванович Абызов), Latvijas krievu rakstnieks (miris 2006. gadā)
- 24. decembris — Samuils Zivs, ebreju izcelsmes padomju tiesībzinātnieks un orientālists (miris 1999. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. decembris — Pīrss Bols (Piers Bohl), Latvijas matemātiķis (dzimis 1865. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |