Tunisa
Tunisa (arābu: تونس, Tūnis) ir Tunisijas galvaspilsēta un vislielākā valsts pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tajā 2008. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 728 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir arī Tunisas vilajeta administratīvais centrs kopš vilajeta izveidošanas 1956. gadā. Atrodas valsts ziemeļos Tunisas ezera krastā netālu no Tunisas līča piekrastes līdzenumā, kuru ieskauj pakalni.
Tunisa | |
---|---|
galvaspilsēta | |
تونس, Tūnis | |
Koordinātas: 36°48′N 10°11′E / 36.800°N 10.183°EKoordinātas: 36°48′N 10°11′E / 36.800°N 10.183°E | |
Valsts | Tunisija |
Vilajets | Tunisas vilajets |
Platība | |
• Kopējā | 212,63 km2 |
Augstums | 4 m |
Iedzīvotāji (2022)[1] | |
• kopā | 602 560 |
• blīvums | 3 425,9/km² |
Laika josla | CET (UTC+1) |
Pasta indekss | 1000 |
Mājaslapa |
www |
Tunisa Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuTunisa vēsturiski bija neliels lībiešu ciemats[nepieciešama atsauce] netālu no feniķiešu pilsētas Kartāgas. 146. gadā p.m.ē. Trešajā pūniešu karā Kartāga, kā arī Tunisa, tika iznīcināta. Vēlāk Senās Romas sastāvā Tunisa piedzīvoja uzplaukumu. 7. gadsimtā pilsētu iekaroja musulmaņi. No 800. līdz 909. gadam Tunisa bija Aglabidu dinastijas valdnieku galvaspilsēta, bet vislielākā labklājība pilsētā bija Hafsidu dinastijas valdīšanas laikā (1236—1574). 1535. gadā Tunisa nonāca Svētās Romas imperatora Kārļa V Hābsburga pakļautībā, bet jau 1539. gadā to iekaroja Osmaņu impērija. 1573. uz vienu gadu tā bija spāņu kontrolē, bet tad to turki atguva. Osmaņu impērijas sastāvā Tunisa bija līdz 1881. gadam, kad tā tika iekļauta Francijas protektorāta sastāvā. Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Tunisu okupēja vācu Trešais reihs, bet 1943. gadā britu un Sabiedroto karaspēks to atkaroja Ziemeļāfrikas kampaņas laikā. 1956. gadā, kad Tunisija ieguva neatkarību no Francijas, Tunisa kļuva par tās galvaspilsētu.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuTunisa atrodas Tunisijas ziemeļaustrumos Tunisas ezera krastā. Ezeru ar Tunisas līci savieno kanāls, kas izrakts cauri pilsētai. Antīkā pilsēta Kartāga atradās tieši Tunisas līča krastā pavisam netālu no Tunisas ziemeļaustrumu virzienā. Tunisas pilsēta ir uzcelta pakalna nogāzē.
Pēc Kepena klimata klasifikācijas pilsētā valda silts Vidusjūras klimats (Csa), kuram raksturīgs karsts un sauss periods, kam seko vēss un mitrs periods. Viskarstākais un sausākais laiks ir jūlijā, kad vidējā gaisa temperatūra ir +26,3 °C un nokrišņu daudzums ir 3,1 mm. Visaukstākais mēnesis ir janvāris, kad vidējā temperatūra ir +11,5 °C. Visvairāk nokrišņu ir decembrī — 66,8 mm. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 465,5 mm.
Galerija
labot šo sadaļu-
Tunisas pilsētas valde
-
Skats uz pilsētas teātri
-
Skats Medīnas tirgū
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Tunisa" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tunisa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |