Rīgas Kinostudija
Koordinātas: 56°58′48″N 24°12′33″E / 56.9799903°N 24.2092202°E
Rīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā. Tās agrākie nosaukumi bija Rīgas Mākslas filmu studija (arī Valsts filmu uzņēmums) (1940—1948), Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija (1948—1958). Rīgas kinostudijas rīcībā ir 1960. gados uzbūvētie filmēšanas paviljoni, kas ir lielākie Ziemeļeiropā.[1]
| Rīgas Kinostudija | |
|---|---|
 | |
 Rīgas Kinostudijas ēka | |
| Tips | akciju sabiedrība |
| Darbības joma | kino, paviljonu noma, kostīmu un rekvizītu noma, digitalizācija, analogā ierakstīšana, ekskursijas |
| Dibināts | 1958. gads |
| Galvenais birojs |
Rīga,  LatvijaŠmerļa iela 3, LV-1006 |
| Tīmekļa vietne |
www |
Padomju gados tā vēsturiski izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu un ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam. 1970. un 1980. gados uzņēma vidēji 15 spēlfilmu gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni tūkstotim darbinieku.
Mūsdienās Rīgas Kinostudijas paviljonus iznomā pasākumu organizēšanai un televīzijas raidījumu uzņemšanai ("X Faktors", "Super Bingo" u.c.). Notiek kostīmu un rekvizītu noma. Tāpat arī Rīgas Kinostudija nodarbojas ar digitalizāciju un analogo ierakstīšanu. Tiek organizētas ekskursijas tās teritorijā.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 1940. gadam filmu ražošanu Latvijā veica īpaša sabiedriski kulturālā departamenta Filmu nozare, kas pakļāvās Sabiedrisko lietu ministrijai. Tās studijās 1939. gadā uzfilmēja spēlfilmu "Zvejnieka dēls".
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā nodibināja Rīgas Mākslas filmu kinostudiju, kuras pirmā spēlfilma bija "Kaugurieši" (1941).
Vācu okupācijas laikā filmu ražošana ar visiem palikušajiem īpašumiem un daļu darbiniekiem pārgāja Ostlandē izveidotās Ostland Film G. m.b. H. Rīgas nozares pārziņā. 1942. gadā režisors Konstantīns Tumils-Tumilovičs šajā studijā uzņēma propagandas filmu "Sarkanā migla" par 1940. gada notikumiem Latvijā. 1943. gadā no Ostland Film atdalīja atsevišķu filmu ražošanas struktūru "Rīgas Filma".
Pēc Otrā pasaules kara krievu padomju režisors Aleksandrs Ivanovs daļēji Rīgas studijā uzņēma filmas "Dēli" (1946) un "Mājup ar uzvaru" (1947).
1948. gadā izveidoja Rīgas Mākslas un hronikalo filmu studiju, apvienojot Mākslas filmu studiju ar Kinohronikas studiju. Studijas telpas bija Skolas ielā, bet uzņemšanas paviljoni atradās vairākās Rīgas vietās: tagadējā Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, bijušajā kinoteātrī "Pionieris", tagadējā Rīgas Filharmonijas kamermūzikas zālē un kultūras pilī "Ziemeļblāzma".
1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studiju pārdēvēja par Rīgas Kinostudiju.
Jau 1954. gadā arhitekti V. Voronovs un A. Okuņevs izveidoja projektu jaunam Rīgas Kinostudijas ēku kompleksam Šmerļa ielā 3 ar trim filmēšanas paviljoniem (platība 950, 800 un 140 m²).[2] Celtniecības pirmo kārtu pabeidza 1961. gadā un otro kārta 1963. gadā. Kopš 1964. gada kinostudija ar pilnu jaudu uzsāka darbu jaunajās ēkās. Studijā darbojās scenāriju redakcijas kolēģija, hronikas sektors, leļļu filmu grupa un mākslas un režisoru padomes. 1964. gadā apstiprināja Rīgas kinostudijas emblēmu — kinolentē ietvertu gaiļa zīmi.
Padomju gados studijā filmu uzņemšanu nodrošināja filmēšanas sagatavošanas, uzņemšanas tehnikas, dekorāciju un tehnisko būvju, elektroapgaismes, skaņu tehnikas, filmu apstrādes, montāžas, mehāniskais un autotransporta cehs. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā uzņēma 10 līdz 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas), kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem.
Kinostudijas mākslas padomes biedri tās pirmsākumos bija pazīstami latviešu teātra darbinieki, režisori un aktieri: Alfreds Amtmanis-Briedītis, Vija Artmane, Eduards Smiļģis un Elza Radziņa.
Kopš 1965. gada kinostudijā darbojās Tautas kinoaktieru studija, kas ļāva studiju beidzējiem iestāties profesionālajās izglītības iestādēs. Vēl studijā darbojās Jauno kinematogrāfistu klubs un kaskadieru grupa.
1990. gada aprīlī Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: Rīgas Kinostudiju kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju Dekrim, filmu studiju Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studiju Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studiju. Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.
Privatizācija
labot šo sadaļu1991. gada 19. septembrī reģistrēja akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija", 1997. gadā valsts īpašumā palika 31,3% akciju. Studija pelnīja ar telpu, inventāra īri un speciālistu pakalpojumiem. 2007. gadā Ministru kabinetā nonāca likumprojekts, saskaņā ar kuru arī 125 Rīgas Kinostudijas filmas būtu jānodod privatizācijai. Pārveidotajā akciju sabiedrībā 42,23% akciju īpašnieks bija jurists Armands Liberts, 24,31% kapitāla piederēja Kultūras ministrijai, bet pārējie 33,45% bija publiskās emisijas akcijas. Kinostudijas valdes priekšsēdētājs bija A. Liberts. 2008. gadā Rīgas Kinostudija sāka izplatīt savas filmas ārpus Latvijas.
2012. gadā akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāja bija Ieva Romanova, padomē darbojās Gvido Straube, Jolanta Treile, Ieva Krūmiņa un Gints Grīnbergs. Kultūras ministrija vērsās tiesā par autortiesību atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā par 973 Latvijas PSR periodā uzņemto kinofilmu pārdošanu vai iznomāšanu, 2017. gadā tā uzvarēja ilgstošā tiesvedībā pret akciju sabiedrību "Rīgas Kinostudija".[3] Maksātnespējas datu bāze norāda, ka vairākkārt pieprasīta komercsabiedrības maksātnespēja un vadības laikā komercsabiedrība bijusi spiesta ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu[4] no 2016. gada līdz 2017. gadam virknes saistību atlikšanai, tajā skaitā nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanai, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanai.[5]
Darbinieki
labot šo sadaļuStudijas vadītāji
labot šo sadaļu- no 1940 — Alberts Jekste
- 1944—1945 — Augusts Aure-Pavluss
- 1945—1947 — Nikolajs Kiva
- 1947—1948 — Igors Čerņaks
- 1948—1964 — Pāvels Jankovskis
- 1964—1968 — Frīdens Koroļkēvičs
- 1968—1987 — Heinrihs Lepeško
- 1987—1990 — Rihards Pīks
Scenāriju redakcijas kolēģijas vadītāji
labot šo sadaļu- 1962—1967 — Arvīds Grigulis
- 1967—1972 — Jāzeps Osmanis
- 1973—1976 — Uldis Norietis
- 1976—1981 — Osvalds Kublanovs
- 1981—1982 — Leo Rage
- 1982—1987 — Lija Brīdaka
- 1987—1990 — Tālivaldis Margēvičs
Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu saraksts
labot šo sadaļuŠajā sadaļā uzskaitītas visas 217 pilnmetrāžas spēlfilmas, īsmetrāžas spēlfilmas, TV spēlfilmas, kā arī muzikālās filmas, kuras uzņemtas Rīgas Kinostudijā vai sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju laika posmā no 1941. līdz 2000. gadam (ieskaitot laika posmu no 1941. līdz 1958. gadam, kad Rīgas Kinostudija vēl nebija dibināta un studija saucās Rīgas Mākslas filmu studija un Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija). Sarakstā nav iekļautas dokumentālās filmas un pasūtījuma filmas, kuru uzskaitījumu ir iespējams atrast Latvijas gada notikumu rakstos.
1940—1949
labot šo sadaļu| Gads | Nosaukums | Formāts | Režisors |
|---|---|---|---|
| 1941 | Kaugurieši | Melnbalta | Voldemārs Pūce |
| 1946 | Dēli[6] | Melnbalta | Aleksandrs Ivanovs |
| 1947 | Mājup ar uzvaru | Melnbalta | Aleksandrs Ivanovs |
| 1949 | Rainis | Melnbalta | Jūlijs Raizmans |
1950—1959
labot šo sadaļu| Gads | Nosaukums | Formāts | Režisors |
|---|---|---|---|
| 1955 | Salna pavasarī | Melnbalta | Pāvels Armands un Leonīds Leimanis |
| Uz jauno krastu[7] | Krāsaina | Leonīds Lukovs | |
| 1956 | Cēloņi un sekas | Melnbalta | Varis Krūmiņš |
| Pēc vētras | Melnbalta | Eduards Penclins un Fjodors Knorre | |
| Kā gulbji balti padebeši iet | Melnbalta | Pāvels Armands | |
| 1957 | Nauris | Melnbalta | Leonīds Leimanis |
| Rita | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece | |
| Zvejnieka dēls | Melnbalta | Varis Krūmiņš | |
| 1958 | Latviešu strēlnieka stāsts | Melnbalta | Pāvels Armands |
| Svešiniece ciemā | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece | |
| 1959 | Šķēps un roze | Melnbalta | Leonīds Leimanis |
| Atbalss | Melnbalta | Varis Krūmiņš | |
| Ilze | Melnbalta | Rolands Kalniņš |
1960—1969
labot šo sadaļu| Gads | Nosaukums | Formāts | Režisors |
|---|---|---|---|
| 1960 | Tava laime | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |
| Vētra | Melnbalta | Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš | |
| 1961 | Kārkli pelēkie zied | Melnbalta | Gunārs Piesis |
| Pieviltie | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece, Māris Rudzītis | |
| Velna ducis | Melnbalta | Pāvels Armands | |
| Baltie zvani (Baltie zvaniņi) | Melnbalta | Ivars Kraulītis | |
| 1962 | Diena bez vakara | Melnbalta | Māris Rudzītis |
| Mocarts un Saljēri | Melnbalta | Vladimirs Gorikers | |
| 1963 | Mājiņa kāpās | Melnbalta | Arkādijs Koļcatijs, Anatolijs Markelovs |
| Trīs plus divas[7] | Krāsaina | Henrihs Oganesjans | |
| Jolanta | Krāsaina | Vladimirs Gorikers | |
| Nekur vairs nav jāiet | Melnbalta | Gunārs Piesis | |
| Pazemē | Melnbalta | Rolands Kalniņš | |
| Uz trases | Melnbalta | Rostislavs Gorjajevs | |
| Viņš dzīvs | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece | |
| 1964 | Cielaviņas armija | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |
| Kapteinis Nulle | Melnbalta | Leonīds Leimanis | |
| Līdz rudenim vēl tālu | Melnbalta | Aloizs Brenčs | |
| Cara līgava | Melnbalta | Vladimirs Gorikers | |
| 1965 | "Tobago" maina kursu | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |
| Hipokrāta zvērests | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece | |
| Sūtņu sazvērestība | Melnbalta | Nikolajs Rozancevs | |
| Divi | Melnbalta | Mihails Bogins | |
| 1966 | Noktirne | Melnbalta | Rostislavs Gorjajevs |
| Pēdējais blēdis | Krāsaina | Vadims Mass un Jans Ebners | |
| Purva bridējs | Melnbalta | Leonīds Leimanis | |
| Rīta miglā | Melnbalta | Imants Krenbergs | |
| Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!) | Melnbalta | Rolands Kalniņš | |
| "Ciklons" sāksies naktī | Melnbalta | Ada Neretniece | |
| Diena bez datuma | Melnbalta | Vladimirs Kočetovs | |
| 1967 | Elpojiet dziļi (Četri balti krekli) | Krāsaina | Rolands Kalniņš |
| Kapteiņa Enriko pulkstenis | Krāsaina | Jānis Streičs un Ēriks Lācis | |
| Cīruļi atlaižas pirmie | Melnbalta | Māris Rudzītis | |
| Kad lietus un vēji sitas logā | Melnbalta | Aloizs Brenčs | |
| 1968 | Ilgās dienas rīts | Krāsaina | Ada Neretniece |
| 24-25 neatgriežas | Melnbalta | Aloizs Brenčs un Rostislavs Gorjajevs | |
| Cielaviņas armija atkal cīnās | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis | |
| Mērnieku laiki | Krāsaina | Voldemārs Pūce | |
| Ceļa zīmes | Melnbalta | Oļģerts Dunkers | |
| 1969 | Pie bagātās kundzes | Melnbalta | Leonīds Leimanis |
| Līvsalas zēni | Krāsaina | Jānis Streičs un Ēriks Lācis | |
| Trīskārtējā pārbaude | Melnbalta | Aloizs Brenčs | |
| Stari stiklā | Melnbalta | Imants Krenbergs | |
| Baltās kāpas | Melnbalta | Sergejs Tarasovs |
1970—1979
labot šo sadaļu| Gads | Nosaukums | Formāts | Režisors |
|---|---|---|---|
| 1970 | Vella kalpi | Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |
| Šauj manā vietā | Melnbalta | Jānis Streičs | |
| Klāvs — Mārtiņa dēls | Melnbalta | Oļģerts Dunkers | |
| Karalienes bruņinieks | Melnbalta | Rolands Kalniņš | |
| Vārnu ielas republika | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| Šūpoles | Krāsaina | Rostislavs Gorjajevs | |
| Uzbērums | Melnbalta | Ēriks Lācis | |
| 1971 | Pilsēta zem liepām | Melnbalta | Aloizs Brenčs |
| Meldru mežs | Melnbalta | Ēriks Lācis | |
| Nāves ēnā | Melnbalta | Gunārs Piesis | |
| Kara ceļa mantinieki | Krāsaina | Varis Krūmiņš | |
| Tauriņdeja | Krāsaina | Oļģerts Dunkers | |
| Apprecējās vecītis ar večiņu savu | Melnbalta | Garniks Arazjans | |
| Salātiņš | Krāsaina | Varis Brasla | |
| 1972 | Kapteinis Džeks | Krāsaina | Ada Neretniece |
| Peterss | Melnbalta | Sergejs Tarasovs | |
| Lielais dzintars (2 sērijas) | Krāsaina | Aloizs Brenčs | |
| Vella kalpi Vella dzirnavās | Krāsaina | Aleksandrs Leimanis | |
| Ceplis | Krāsaina | Rolands Kalniņš | |
| Egle rudzu laukā | Krāsaina | Imants Krenbergs | |
| Vālodzīte | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| 1973 | Cāļus skaita rudenī | Krāsaina | Oļģerts Dunkers |
| Šahs briljantu karalienei | Melnbalta | Aloizs Brenčs | |
| Pieskāriens | Melnbalta | Rostislavs Gorjajevs | |
| Dāvana vientuļai sievietei | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| Pūt, vējiņi | Krāsaina | Gunārs Piesis | |
| Pilsētas atslēgas | Krāsaina | Imants Krenbergs | |
| Oļegs un Aina | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis | |
| 1974 | Gaisma tuneļa galā | Melnbalta | Aloizs Brenčs |
| Dunduriņš | Krāsaina | Boļeslavs Ružs | |
| Uzbrukums slepenpolicijai | Krāsaina | Oļģerts Dunkers | |
| Uzticamais draugs Sančo | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Ābols upē | Krāsaina | Aivars Freimanis | |
| Jūras vārti (2 sērijas) | Krāsaina | Sergejs Tarasovs | |
| Pirmā vasara | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| 1975 | Motociklu vasara | Melnbalta | Uldis Brauns |
| Mans draugs — nenopietns cilvēks | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Melnā vēža spīlēs | Krāsaina | Aleksandrs Leimanis | |
| Paradīzes atslēgas | Melnbalta | Aloizs Brenčs | |
| Parunā ar mani | Melnbalta | Biruta Veldre | |
| Robina Huda bultas | Krāsaina | Sergejs Tarasovs | |
| Liktenim spītējot (2 sērijas) | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| 1976 | Ezera sonāte | Krāsaina | Gunārs Cilinskis, Varis Brasla |
| Šīs bīstamās balkona durvis | Krāsaina | Dzidra Ritenberga | |
| Liekam būt | Melnbalta | Aloizs Brenčs | |
| Ģimenes melodrāma | Krāsaina | Boriss Frumins | |
| Zobena ēnā | Krāsaina | Imants Krenbergs | |
| Meistars | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Nāve zem buras (2 sērijas) | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| 1977 | Zem apgāztā mēness | Krāsaina | Ēriks Lācis |
| Atspulgs ūdenī | Krāsaina | Andris Rozenbergs | |
| Vīrietis labākajos gados | Melnbalta | Oļģerts Dunkers | |
| Kļūstiet mana sievasmāte! | Krāsaina | Kārlis Mārsons | |
| Dāvanas pa telefonu | Krāsaina | Aloizs Brenčs | |
| Puika | Krāsaina | Aivars Freimanis | |
| Buras (2 sērijas) | Krāsaina | Imants Krenbergs | |
| Un rasas lāses rītausmā | Krāsaina | Pēteris Krilovs | |
| 1978 | Teātris (2 sērijas) | Krāsaina | Jānis Streičs |
| Lielā Jaungada nakts | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| Tavs dēls | Krāsaina | Gunārs Piesis | |
| Vīru spēles brīvā dabā | Krāsaina | Rolands Kalniņš, Gunārs Piesis | |
| Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks | Krāsaina | Biruta Veldre | |
| Pavasara ceļazīme | Krāsaina | Varis Brasla | |
| Rallijs | Krāsaina | Aloizs Brenčs | |
| Aiz stikla durvīm | Krāsaina | Oļģerts Dunkers | |
| Ģimenes albums | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| 1979 | Nakts bez putniem | Krāsaina | Gunārs Cilinskis |
| Atklātā pasaule | Krāsaina | Aleksandrs Leimanis | |
| Nepabeigtās vakariņas (2 sērijas) | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Tās dullās Paulīnes dēļ | Krāsaina | Vija Ramāne | |
| Trīs minūšu lidojums (2 sērijas) | Krāsaina | Dzidra Ritenberga | |
| Gaidiet "Džonu Graftonu" (2 sērijas) | Krāsaina | Andris Rozenbergs | |
| Satikšanās | Melnbalta | Oļegs Rozenbergs | |
| Sitiens | Melnbalta | Rihards Pīks | |
| Vainīgais | Melnbalta | Arvīds Krievs | |
| Agrā rūsa | Krāsaina | Gunārs Cilinskis |
1980—1989
labot šo sadaļu| Gads | Nosaukums | Formāts | Režisors |
|---|---|---|---|
| 1980 | Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku | Krāsaina | Varis Brasla |
| Spāņu variants (2 sērijas) | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| Vakara variants | Krāsaina | Dzidra Ritenberga | |
| Ja nebūtu šī skuķa | Krāsaina | Rihards Pīks | |
| Cīrulīši | Krāsaina | Oļģerts Dunkers | |
| Trīs dienas pārdomām (2 sērijas) | Krāsaina | Rolands Kalniņš | |
| Vasara bija tikai vienu dienu | Krāsaina | Pēteris Krilovs | |
| 1981 | Laikmetu griežos | Krāsaina | Gunārs Piesis |
| Ilgais ceļš kāpās (7 sērijas) | Krāsaina | Aloizs Brenčs | |
| Izmeklēšanā noskaidrots | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| Atcerēties vai aizmirst | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Spēle | Krāsaina | Arvīds Krievs | |
| Rudais terorists | Krāsaina | Lūcija Ločmele | |
| Limuzīns Jāņu nakts krāsā | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| 1982 | Tarāns | Krāsaina | Gunārs Cilinskis |
| Tereona galva | Krāsaina | Varis Brasla | |
| Lietus blūzs | Krāsaina | Oļģerts Dunkers | |
| Pats garākais salmiņš | Krāsaina | Dzidra Ritenberga | |
| Īsa pamācība mīlēšanā | Krāsaina | Imants Krenbergs | |
| Mana ģimene (2 sērijas) | Krāsaina | Pēteris Krilovs | |
| Aizmirstās lietas | Krāsaina | Vija Ramāne (Beinerte) | |
| Salavecīša personiskā dzīve | Krāsaina | Andris Rozenbergs | |
| 1983 | Svešās kaislības | Krāsaina | Jānis Streičs |
| Akmeņainais ceļš | Krāsaina | Rolands Kalniņš | |
| Vilkatis Toms | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| Dārzs ar spoku | Krāsaina | Oļģerts Dunkers | |
| Šāviens mežā | Krāsaina | Rihards Pīks | |
| Laika prognoze augustam | Krāsaina | Lūcija Ločmele | |
| Mirāža (3 sērijas) | Krāsaina | Aloizs Brenčs | |
| Trīs citroni mīļotajai[8] | Krāsaina | Oļegs Rozenbergs | |
| 1984 | Parāds mīlestībā | Krāsaina | Varis Brasla |
| Fronte tēva pagalmā | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| Aveņu vīns | Krāsaina | Arvīds Krievs | |
| Vajadzīga soliste | Krāsaina | Genādijs Zemels | |
| Kad bremzes netur | Krāsaina | Gunārs Cilinskis | |
| Durvis, kas tev atvērtas (2 sērijas) | Krāsaina | Pēteris Krilovs | |
| Mans draugs Sokrātiņš | Krāsaina | Andris Rozenbergs | |
| Pēdējā vizīte | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| 1985 | Dubultslazds (2 sērijas) | Krāsaina | Aloizs Brenčs |
| Emīla nedarbi | Krāsaina | Varis Brasla | |
| Tikšanās uz Piena Ceļa | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Sprīdītis[9] | Krāsaina | Gunārs Piesis | |
| Pēdējā indulgence | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| Spēle notiks tik un tā (2 sērijas) | Krāsaina | Rolands Kalniņš | |
| Svešs gadījums | Krāsaina | Dzidra Ritenberga | |
| Nomale (Trīs dienas Sašas dzīvē) | Krāsaina | Pēteris Krilovs | |
| 1986 | Viņš, viņa un bērni | Krāsaina | Oļģerts Dunkers, Oļegs Rozenbergs |
| Dubultnieks | Krāsaina | Rihards Pīks | |
| Saulessvece | Krāsaina | Lūcija Ločmele | |
| Apbraucamais ceļš | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| Bailes | Krāsaina | Gunārs Cilinskis | |
| Kroņa numurs | Krāsaina | Imants Krenbergs | |
| Aizaugušā grāvī viegli krist | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Pēdējā reportāža (2 sērijas) | Krāsaina | Dzidra Ritenberga | |
| Es gribu tavu foto | Krāsaina | Leo Rage | |
| Kā mēs aizgājām no mājām | Krāsaina | Pēteris Krilovs | |
| 1987 | Svītas cilvēks | Krāsaina | Andris Rozenbergs |
| Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili | Krāsaina | Arvīds Krievs | |
| Apstākļu sakritība | Krāsaina | Vija Beinerte | |
| Dīvainā mēnessgaisma | Krāsaina | Gunārs Cilinskis | |
| Ja mēs visu to pārcietīsim | Krāsaina | Rolands Kalniņš | |
| Aija (2 sērijas) | Krāsaina | Varis Brasla | |
| Uzvarētāja (2 sērijas) | Krāsaina | Ādolfs Šapiro, Andris Rozenbergs | |
| 1988 | Par mīlestību pašreiz nerunāsim | Krāsaina | Varis Brasla |
| Viktorija | Krāsaina | Oļģerts Dunkers | |
| Viss kārtībā | Krāsaina | Oļegs Rozenbergs | |
| Sižeta pagrieziens | Krāsaina | Pēteris Krilovs | |
| Māja bez izejas | Krāsaina | Dzidra Ritenberga | |
| Zīlēšana uz jēra lāpstiņas | Krāsaina | Ada Neretniece | |
| Sēklis (2 sērijas) | Krāsaina | Ēriks Lācis | |
| Svešais | Krāsaina | Lūcija Ločmele | |
| 1989 | Dzīvīte (2 sērijas) | Krāsaina | Aivars Freimanis |
| Carmen Horrendum | Krāsaina | Jānis Streičs | |
| Latvieši?! | Krāsaina | Genādijs Zemels | |
| Tapers (2 sērijas) | Krāsaina | Rolands Kalniņš | |
| Zītaru dzimta (Vecā jūrnieku ligzda) (6 sērijas) | Krāsaina | Aloizs Brenčs | |
| Cilvēka dienas | Krāsaina | Jevgēņijs Paškēvičs |
1990—2000
labot šo sadaļu| Gads | Nosaukums | Formāts | Režisors |
|---|---|---|---|
| 1990 | Maestro | Krāsaina | Pēteris Krilovs |
| 1997 | Likteņdzirnas | Krāsaina | Jānis Streičs |
| 2000 | Vecās pagastmājas mistērija | Krāsaina | Jānis Streičs |
Visvairāk skatītās Rīgas kinostudijas filmas PSRS kinoteātros
labot šo sadaļuPēc krievu kinokritiķa Sergeja Kudrjavceva datiem[10][11][12][13][14][15][16]
| # | Nosaukums | Gads | Žanrs | Skatītāji (mlj.)[17] |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Dubultslazds | 1985 | detektīvs | 42,9 |
| 2 | Trīs plus divas | 1963 | komēdija | 35 |
| 3 | Vella kalpi | 1970 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 33,6 |
| 4 | Cielaviņas armija atkal cīnās | 1968 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 32,2 |
| 5 | Vella kalpi Vella dzirnavās | 1972 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 30,5 |
| 6 | Gaisma tuneļa galā | 1974 | detektīvs | 30,1 |
| 7 | Robina Huda bultas | 1975 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 28,9 |
| 8 | Trīskārtējā pārbaude | 1969 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 28,7 |
| 9 | 24-25 neatgriežas | 1968 | detektīvs | 28,4 |
| 10 | Purva bridējs | 1966 | melodrāma | 26,6 |
| 11 | Šahs briljantu karalienei | 1973 | detektīvs | 24,4 |
| 12 | Salna pavasarī | 1955 | melodrāma | 23,6 |
| 13 | Kad lietus un vēji sitas logā | 1967 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 21 |
| 15 | Pieviltie | 1961 | melodrāma | 20,5 |
| 16 | Dēli | 1946 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 18,6 |
| 17 | Sūtņu sazvērestība | 1965 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 17,9 |
| 18 | Dāvanas pa telefonu | 1977 | detektīvs | 17,4 |
| 19 | Noktirne | 1966 | melodrāma | 17,1 |
| 20 | Ezera sonāte | 1976 | melodrāma | 14,1 |
Kinostudijas ēka
labot šo sadaļuRīgā, Šmerļa ielā esošais Rīgas Kinostudijas komplekss sastāv no 3 paviljoniem un viena foto paviljona.
- 1. paviljons — 38 x 26 metri (988 m²) griestu augstums 12,5 metri.
- 2. paviljons — 32 x 26 metri (832 m²) griestu augstums 9,0 metri.
- 3. paviljons — 14 x 10 metri (140 m²) griestu augstums 5,0 metri.
- Foto paviljons — 5,04 x 9,28 metri (46,56 m²)
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.
- ↑ Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis "Riga. The Complеtе Guide to Architecture"; Rīga, Projekts 2004.
- ↑ KM: «Rīgas kinostudija» vairs nevarēs izmantot filmas bez autoru piekrišanas, TVNET, 2017. gada 31. janvāris
- ↑ DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju
- ↑ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816
- ↑ Sadarbībā ar kinostudiju "Ļenfiļm"
- ↑ 7,0 7,1 Sadarbībā ar Maksima Gorkija kinostudiju
- ↑ Sadarbībā ar "Mosfiļm" eksperimentālo jaunatnes radošo apvienību "Debija"
- ↑ Sadarbībā ar Čehoslovākijas kinostudiju "Barrandov"
- ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
- ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 2». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
- ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 3». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
- ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 4». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
- ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 5». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
- ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 6». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
- ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 7». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
- ↑ Divsēriju filmām norādīts skatītāju skaits uz sēriju
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.