Jana (upe)
Jana (krievu: Яна) vai Ģāni (jakutu: Дьааҥы) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, Sibīrijā, plūst pa Sahas Republikas teritoriju. Otra lielākā Laptevu jūrā ieplūstošā upe aiz Ļenas. Nosaukums cēlies no jukagiru valodas vārda йангэ — ‘zoss’.[1]
| Jana | |
|---|---|
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Satekupes | Sartana, Dulgalāha 67°27′50″N 133°15′06″E / 67.46389°N 133.25167°E |
| Ieteka | Janas līcis 71°32′49″N 136°43′03″E / 71.54694°N 136.71750°EKoordinātas: 71°32′49″N 136°43′03″E / 71.54694°N 136.71750°E |
| Baseina valstis |  Krievija
|
| Caurteces valstis | Krievija
|
| Garums | 972 km |
| Iztekas augstums | 132 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 132 m |
| Vidējā caurtece | 1021 m³/s |
| Baseina platība | 238 000 km² |
| Galvenās pietekas | Adiaķi, Bitantaja |
 Jana Vikikrātuvē
| |
Upe sākas Janas plakankalnē, saplūstot Sartanas un Dulgalāhas upēm,[2] kuras savukārt sākas no Verhojanskas grēdas. Plūst ziemeļu virzienā pa dziļu un plašu ieleju, pēc Adiaķi pietekas ieleja paplašinās līdz 10 km un upes gultne sadalās vairākās attekās. Pēc Kulara grēdas priekškalņu šķērsošanas, kur ieleja sašaurinās, bet gultnē veidojas krāces, upe nonāk Janas—Indigirkas zemienē un gultne kļūst ļoti līkumaina. Pie ietekas Laptevu jūras Janas līcī veido 10 200 km² lielu deltu. Deltā upes gultne sadalās vairākās caurtekās.
Galvenās pietekas ir Adiaķi, Olģuo, Abirābita (labās), Tikaha, Bitantaja, Baki (kreisās). Upes barošana galvenokārt lietus un sniega; no maija līdz augustam 90% no gada noteces. Upes līmeņa svārstības vidustecē 9 m, lejtecē — 11,9 m. Aizsalst oktobrī, ledus iziet maija beigās — jūnija sākumā. Kuģojama visā garumā, lielākās piestātnes ir Verhojanska, Batagaja, Ustjkuiga un Ņižņejanskas osta deltā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jana.