nāsenis
Latvian
editEtymology
editCoined in the 1920s, from nāss (“nostril”) + -enis.[1]
Pronunciation
editNoun
editnāsenis m (2nd declension)
- (phonetics, phonology) nasal consonant (a consonant articulated simultaneously with nasal airflow; e.g., m, n)
- sanskrita nāsenis ñ ir pielāgojošs alofons līdzskanim n ― the Sanskrit nasal consonant ñ is an assimilating allophone of the consonant n
Declension
editDeclension of nāsenis (2nd declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | nāsenis | nāseņi |
accusative (akuzatīvs) | nāseni | nāseņus |
genitive (ģenitīvs) | nāseņa | nāseņu |
dative (datīvs) | nāsenim | nāseņiem |
instrumental (instrumentālis) | nāseni | nāseņiem |
locative (lokatīvs) | nāsenī | nāseņos |
vocative (vokatīvs) | nāseni | nāseņi |
Related terms
editReferences
edit- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “nāss”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN